VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šogad pirmajā pusgadā vidi degradēto būvju skaitu samazinājusi par 28 būvēm – no tām 23 pārdotas izsolēs, piecas nojauktas. Kopumā šogad plānots nojaukt 51 degradējošu būvi 26 adresēs, rūpējoties par vides drošību un dodot iespēju šo īpašumu tālākai attīstībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
VNĪ katru gadu samazina vidi degradējošo objektu skaitu par vairākiem desmitiem, tie tiek sakārtoti, pārdoti vai nojaukti ar mērķi katru gadu likvidēt vai sakopt vismaz 20 graustus. Pērn VNĪ esošo vidi degradējošo īpašumu skaits samazināts par 43 objektiem, gadu iepriekš – par 74 objektiem, apkopojis VNĪ.
Šogad VNĪ plāno nojaukt 51 būvi un atsavināt īpašumus ar 40 degradējošām būvēm.
Vienlaikus šī gada pirmajā pusē izsolēs jau pārdoti 16 īpašumi ar 23 vidi degradējošām būvēm, tādā veidā ietaupot valsts līdzekļus, kas būtu nepieciešami šādu būvju demontāžai.
Kopš maija vidū saņemtā Ministru kabineta apstiprinājuma VNĪ un Finanšu ministrijas izstrādātajam nekustamo īpašumu sakārtošanas plānam, VNĪ veikusi priekšdarbus sešu degradēto būvju nojaukšanai Rīgā, Jūrmalā un Daugavpils cietokšņa teritorijā, savukārt vairākos īpašumos vidi demontāžas darbi jau veikti – nojauktas piecas būves Rīgā un Kuldīgas novadā, ziņo VNĪ.
Nākotnes radošo kvartālu attīstībai plānots veikt degradēto ēku demontāžu un labiekārtot īpašumiem pieguļošās teritorijas divās adresēs Rīgā – Aristīda Briāna ielā 13 – mūsdienīgas prototipēšanas darbnīcas Riga Makerspace izveidei (Latvijas Mākslas akadēmijas un Lietišķās mākslas un dizaina vidusskolas vajadzībām), kā arī nojaukt sešas būves Rīgā Šķirotavas apkaimē Lubānas ielā 80, kur plānots veidot Latvijas Nacionālās Operas un baleta dekorāciju un mēģinājumu zāļu kompleksu.
«VNĪ pārvaldīšanā valsts īpašumi nonāk saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem, tiesas spriedumiem, notariālajiem aktiem – tie ir dažāda izmēra objekti un ēkas sliktā tehniskā stāvoklī, visos Latvijas reģionos, – attālās, bieži mazapdzīvotās vietās. Iepriekš izmantotajām ēkām ir jāatrod jauns pielietojums, bet pussagruvušās būves ir jānojauc. VNĪ kā atbildīgs pārvaldītājs saprot, ka demontāžas izdevumi ir vispirms vērtējami kā investīcijas apkārtējās teritorijas sakārtošanā un drošības apdraudējumu novēršanā, dodot iespēju šo teritoriju attīstīšanai nākotnē,» norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs.
VNĪ portfeli veido 45% biroja ēkas, 20% – kultūras un izglītības objekti, 12% – industriālie objekti, robežkontroles punkti 3%, 8% – citi īpašumi, 12% – neperspektīvie īpašumi, kuri saskaņā ar VNĪ vidēja termiņa darbības stratēģija 2018.–2022.gadam tiek virzīti atsavināšanai valstij visizdevīgākajā veidā.
VNĪ pārņemot īpašumu izskata tā attīstības perspektīvas un valstisko pielietojumu, vērtējot nekustamā īpašuma sastāvu, atrašanās vietu, tehnisko stāvokli, finanšu informāciju un citus rādītājus. Perspektīvie īpašumi tiek attīstīti, lai tos nodotu kādas valsts iestādes vai vairāku iestāžu lietošanā, savukārt atlikušie tiek pārdoti izsolēs, lai tiem rastu jaunu saimnieku, kas attīstītu īpašumu vai retāk, kad tie tiek atzīti par potenciāli bīstamiem, nojaukti, tā sakārtojot Latvijas vidi. Valstij nav ilgtspējīgi turēt ilgstoši valsts portfelī īpašumus, kas nerod pielietojumu valsts funkciju veikšanai nākotnē, atzīmē VNĪ.