Amazones lietus meži Brazīlijā šogad deguši tik daudz kā nekad līdz šim, liecina Nacionālā Kosmosa izpētes institūta (The National Institute for Space Research (Inpe)) dati.
Dabas aizstāvji Amazones krīzē vaino tieši Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaro (Jair Bolsonaro), sakot, ka viņš iedrošinājis meža cirtējus un zemniekus atbrīvot zemi, ziņo BBC. Arī zinātnieki norāda, ka situācija lietus mežos ir pasliktinājusies, kopš prezidents stājās amatā šī gana janvārī.
Bolsonaro atsacījies ņemt vērā datus, sakot, ka šis ir laiks, kad zemnieki ar uguni attīra zemi. Vēlāk Brazīlijas prezidents apgalvoja, ka pie ugunsgrēkiem vainīgas nevalstiskās organizācijas, kuras atriebjas par to, ka tām samazināts valsts finansējums. Tiesa, prezidents apgalvojumus nevarēja pamatot ar pierādījumiem.
Brazīlijas prezidents Žairs BolsanaroTajā pašā laikā Amerikas Savienoto Valstu aģentūra NASA apgalvo, ka viņu dati liecina – šogad ugunsgrēku skaits Amazones baseinā ir nedaudz zem vidējā. Aktivitāte palielinājusies Amazones un Rondonijas apgabalos, bet samazinājusies Moto Grosso un Para apgabalos.
Tomēr pirmdien, 19.augustā, ugunsgrēku dūmi bijuši tik biezi, ka aizseguši sauli 2 700 kilometrus tālajā San Paulo pilsētā. Daži meteorologi apgalvo, ka dūmi nāk arī no ugunsgrēkiem Paragvajā, kas pilsētai ir tuvāk nekā Amazone.
Meža ugunsgrēki Amazonē ir ikgadēja parādība, bet meži tiek dedzināti arī nelegāli ar nodomu attīrīt zemi lopkopības vajadzībām. Inpe apgalvo, ka reģistrētie dati neatbilst parastajiem sausuma sezonas rādījumiem un arī laika apstākļi lietus mežos nav bijuši nelabvēlīgāki kā parasti.
«Sausuma sezona rada nelabvēlīgus apstākļus uguns izmantošanai un tās izplatībai, bet to uzsāk cilvēki vai nu ar nodomu, vai nejauši,» komentē Inpe pētnieks Alberto Setzers (Alberto Setzer).
Inpe dati liecina, ka kopš janvāra reģistrēti 74 000 degšanas gadījumi – augstākie rādītāji, kopš 2013.gadā uzsāka mērījumus. Pērn šajā laika periodā bija reģistrēti 40 000 ugunsgrēku, bet līdz šim lielākais skaits bijis 68 000 2016.gadā.
Pasaules dabas fonda pārstāvis Rikardo Mello (Ricardo Mello) komentēja, ka ugunsgrēki ir sekas pieaugošajai mežu ciršanai.
Ziņas nāk pēc tam, kad Bolsonaro atlaida Inpe vadītāju pēc strīdiem par atmežošanas datiem Amazonē. Bolsanaro apgalvoja, ka Inpe vadītājs melojis par datiem, lai traucētu valdībai. Institūta dati liecināja, ka jūnijā, salīdzinot ar 2018.gadu, atmežošanas apjomi pieauguši par 88%.
Inpe norāda, ka tās datiem ir 95% precizitāte, un institūta uzticamību aizstāvējušas arī citas zinātniskās organizācijas.
Amazones lietus meži ir lielāki pasaulē un ir saukti par «pasaules plaušām», jo palēnina globālo sasilšanu. Tāpat tur mājo aptuveni trīs miljoni augu un dzīvnieku sugu, kā arī miljons pamatiedzīvotāju.
Vai es esmu vienīgā, kas par šīm degšanām Sibīrijā un Amozonē ir satraukta?