Par godu Baltijas ceļa trīsdesmitgadei lidostā Rīga vairāk nekā 100 dejotāj no Mārupes un Babītes novadu deju kolektīviem izdejojuši vienu no latviešu nacionālajām dejām – Gatves deju, informē lidostas Rīga pārstāvji.
Deju izpildīja Mārupes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs Mārupieši, Mārupes novada jauniešu deju kolektīvs Mārupe un Babītes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs Dārta. Lai dejas raksti iekļautos skrejceļa platībā, deju kolektīvi kopā ar saviem vadītājiem šim notikumam radījuši īpašu horeogrāfiju.
«Gatves deja šai unikālajai performancei izvēlēta, jo, kā atzīst paši dejotāji, tā ir deju deja – vienkārša un vienlaikus visspilgtākā latviešu dejas būtības atklāsme. Sākotnēji radusies kā kāzu deja, tā ar augumu staltumu, tērpu greznumu un kustību cēlumu ataino solījumu, ko cilvēki dod cits citam – mūžu nodzīvot stalti, skaisti un gaiši. Taču mūsdienās Gatves deja nes arī daudz dziļāku vēstījumu, simbolizējot tautas gara spēku, pašapziņu un lepnumu par dzimto zemi, kas ļāvis latviešu tautai cauri kariem, okupācijām un deportācijām saglabāt nacionālās vērtības un ticību savai valstij,» skaidro lidostā.
«Pirms trīsdesmit gadiem, kad man bija tā laime uzrunāt Baltijas tautu dzīvo ķēdi, man pašam tikko kā bija pārkāpts trīsdesmit gadu slieksnis. Lielāko daļu no šiem trīsdesmit gadiem es biju nodzīvojis tautu cietumā, ko sauc par PSRS. Latvijā bija sagrauta ekonomika, mums nepiederēja ne mūsu zeme, ne mūsu ūdeņi, ne arī gaisa telpa. Baltijas ceļš bija nozīmīgs pagrieziens, šis pagrieziens notika mūsu sirdīs – mēs kļuvām apņēmīgi, drosmīgi, mēs kļuvām pašlepni. Un tieši tāpēc šodien viss, kas ir Latvijā, pieder mums. Mēs varam doties jebkurā pasaules virzienā un virs mūsu galvas ir brīvas Baltijas debesis,» stāsta Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. «Šodien visus uz brīvās Latvijas skrejceļa es sveicu atkal. Mēs stāvam uz Baltijas ceļa, mēs turpinām Baltijas ceļu, un mēs joprojām lidojam pretī brīvībai.»
1989.gada 23.augustā divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, ar 675,5 kilometru garu dzīvo ķēdi savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939.gada 23.augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un vienam otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu. Šī nepieredzētā nevardarbīgās pretošanās akcija pievērsa pasaules uzmanību Baltijas valstu okupācijai un kļuva par neatkarības kustības simbolu.