Publisko iepirkumu jomā vien nepietiekamas trauksmes cēlāju aizsardzības dēļ ik gadu tiek zaudēti no 5,8 līdz 9,6 miljardiem eiro, liecina Eiropas Komisijas aplēses. Cik daudz zaudē Latvija, zināms nav, taču, spriežot pēc publiskajā telpā izskanējušajiem dažādu negodīgu iepirkumu skandāliem, zaudējumu apmēri varētu būt mērāmi daudzos miljonos, par Trauksmes celšanas likuma nozīmīgumu spriež portāls ventspilnieks.lv.
«Pagaidām vēl dzīvojam gadiem ierastajā režīmā, kur valda iepriekš sarunāti iepirkumi, amatpersonu patvaļa, korupcija, aplokšņu algas un citi nozagtas valsts «jaukumi»,» raksta medijs. Taču kopš šā gada 1.maija, kad spēkā stājās Trauksmes celšanas likums, ikviena spēkos ir situāciju mainīt un novērst pārkāpumu, pirms vēl nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm.
Tāpat ventspilnieks.lv raksta: «Vai esam kādreiz aizdomājušies, cik lielu zaudējumu valstij kopumā un tātad arī mums, šīs valsts iedzīvotājiem, nodara dažādi koruptīvi darījumi, nelikumības būvniecībā vai publisko iepirkumu jomā, veselības aprūpē, pārtikas drošības kontrolē, vides jautājumos un daudz kur citur? Cilvēki par šādiem un līdzīgiem nodarījumiem atbildīgajām institūcijām ziņot mēdz ļoti reti un negribīgi.»
«Viens no iemesliem ir aplamā pārliecība, ka trauksmes celšana par nelikumīgu rīcību un pat klaju valsts līdzekļu izlaupīšanu ir «stučīšana».»
«Otrs ļoti nozīmīgs neziņošanas iemesls ir bailes par augstu amatpersonu atriebību. Nevienam nav noslēpums, ka ar varu apveltīts negodprātīgs cilvēks var otram krietni vien pabojāt dzīvi, un atlaišana no darba visu iespējamo nepatikšanu klāstā ir tikai «ziediņi»,» pauž ventspilnieks.lv.
«Protams, jau pastāv anonīmas ziņošanas iespējas vai tā sauktie uzticības tālruņi, iestāžu darbiniekiem ir ziņošanas pienākums konkrētās nozarēs – bērnu tiesību aizsardzībā, vides aizsardzībā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā u.c.,» vēsta reģionālais medijs.
«Taču līdz ar Trauksmes cēlāju likuma pieņemšanu bažām par amatpersonu un ietekmīgu ļaužu atriebību nu ir pielikts punkts, jo likums arī nosaka konkrētas drošības garantijas.»
Kādas tās ir? Pirmkārt, identitātes aizsardzība. Nevienam nav tiesību paziņot nelikumībās vainotajai personai, kurš īsti cēlis trauksmi. Likums garantē arī aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām (piemēram, atlaišanu no darba vai pazemināšanas amatā), valsts nodrošina arī juridisku palīdzību un ja nu lieta aizgājusi līdz tiesai, tad atbrīvo no tiesāšanās izdevumiem civilprocesā un valsts nodevas administratīvajā procesā.
Vēl trauksmes cēlāji var saņemt konsultācijas par savu tiesību aizsardzību, kā arī atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko un arī morālo kaitējumu. Kas ir trauksmes cēlājs? Tā ir fiziska persona, kuras rīcībā ir informācija par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, turklāt minētā informācija ir iegūta, veicot darba pienākumus, un cilvēkam ir pamats uzskatīt, ka tā ir patiesa. Uzreiz jāpiebilst, ka, piemēram, kaimiņu aizdomas par to, ka «Jānis zog, jo citādi valsts darbā strādājot tik labi dzīvot nevar» trauksmes celšanai nederēs. Toties, piemēram, iepirkumu komisijas locekļa novērojums, ka «Jānis izrāda īpašu interesi par konkrēta uzņēmuma uzvaru konkursā un visiem spēkiem to lobē», gan būs atbilstošs trauksmes celšanai, skaidro medijs.
Kā celt trauksmi? Likums nosaka, ka var izmantot iekšējo trauksmes sistēmu darbavietā (valsts un pašvaldību iestādēm tāda jāveido noteikti, privātuzņēmumos – ja nodarbināto skaits pārsniedz 50), var vērsties kompetentā iestādē (piemēram, KNAB), Trauksmes cēlāju kontaktpunktā Valsts kancelejā, kā arī darīt to publiski ar mediju starpniecību.
Ventspilnieks.lv atzīmē, ka pēdējais variants ir īpaši piemērots gadījumiem, kad trauksmes signālos neviens neklausās, vai arī nekas ilgstoši nemainās. Jāņem gan vērā, ka, ceļot trauksmi publiski, nedrīkst sniegt informāciju, kas satur normatīvajos aktos noteiktās neizpaužamās ziņas, kā arī jāievēro vispārējās datu aizsardzības prasības.
Medijs uzsver, ka sabiedrībai kopumā ir skaidri jāapzinās, ka klusējot un samierinoties netiek darīts nekas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un paši dzīvotu labāk. «Klusējot mēs savā ziņā esam līdzatbildīgi. Tāpēc – Redzi. Dzirdi. Runā.»
Jāatzīmē, ka Trauksmes celšanas likuma 3.pantā norādīts, ka trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi īpaši par šādiem pārkāpumiem:
• amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;
• korupciju;
• krāpšanu;
• publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu;
• izvairīšanos no nodokļu samaksas;
• sabiedrības veselības apdraudējumu;
• pārtikas drošības apdraudējumu;
• būvniecības drošības apdraudējumu;
• vides drošības apdraudējumu; • darba drošības apdraudējumu;
• sabiedriskās kārtības apdraudējumu;
• cilvēktiesību pārkāpumu;
• pārkāpumu publisko iepirkumu jomā;
• pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā;
• konkurences tiesību pārkāpumu.