Valdību un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) septembrī turpinās risināt domstarpības par 2020.gada budžetu.
Otrdien, 27.augustā, NTSP sēdē tika uzklausīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par 2020.gada budžeta izstrādes gaitu, makroekonomikas prognozēm, fiskālo telpu, ministriju un neatkarīgo iestāžu papildus budžeta pieprasījumiem.
NTSP sēdes vadītājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns pauda sarūgtinājumu, ka uz 27.augusta NTSP sēdi dokumenti netika iesniegti savlaicīgi, tādējādi sēdes dalībnieki nevarēja pienācīgi sagatavoties diskusijai.
«Ir grūti gatavoties NTSP sēdei, ja ir pārkāpts NTSP nolikums, jo dokumentus saņēmām vakar vēlu vakarā, lai gan pēc nolikuma tos vajadzēja saņemt četras dienas iepriekš,» informēja sēdes vadītājs un piebilda, ka šā gada septembrī būtu sasaucama nākamā NTSP sēde, kurā puses varētu pilnvērtīgi diskutēt par nākamā gada budžetu.
«Man ir pārliecība, ka šodien pie kopsaucēja nenonāksim, tomēr sociālie partneri vēlas virzīt apstiprināšanai saskaņotu 2020.gada budžetu. Diskusijas vēl sekos,» teica Baldzēns.
Vienlaikus viņš pauda bažas par valdības iespējamu vēlmi veikt izmaiņas nodokļos, kā arī iesākto reformu apturēšanu. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka šī valdība ir apņēmusies veikt visas pieteiktās reformas, bet par izmaiņām nodokļos tiks diskutēts vēlāk.
Pēc NTSP sēdes Baldzēns žurnālistiem pavēstīja, ka turpmākās diskusijas 2020.gada budžeta kontekstā būs par iepriekš apsolīto atalgojuma palielināšanu mediķiem un pedagogiem.
Tāpat tiks uzturēta diskusija par izmaiņām, kas attiecas uz minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī atvieglojumiem.
NTSP piedalījās arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kuras pārstāve Sana Stūre norādīja, ka konfederācija atzinīgi vērtē, ka nākamā gada valsts budžetā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas nodokļu sistēmā, saglabājot stabilitāti trīs gadu periodā pēc nodokļu reformas. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka, pārskatot valdības izdevumus 2020.gadam, iegūti papildu 93,7 miljoni eiro. Aptuveni pusi no rezervēm plānots izmantot fiskālās telpas paplašināšanai un kopējām valsts prioritātēm. Gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka valsts budžeta veidošanas ietvaros ir jāpārskata arī pašvaldību izdevumi un to efektivitāte.
LDDK pārstāve uzsvēra, ka nepieciešama lielāka sociālo partneru iesaiste valsts budžeta veidošanā, izvērtējot arī darba devēju iesniegtos priekšlikumus. Līdz šim diskusijas par iespējamām budžeta pozīciju izmaiņām noritējušas tikai koalīcijas partneru starpā. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, LDDK aicina ievērot 2017.gadā pieņemto NTSP lēmumu līdz 2020.gadam saglabāt minimālo mēneša darba algu 430 eiro apmērā un uzsver, ka visām sarunām par minimālās mēneša algas paaugstināšanu ir jānotiek NTSP.
Turpinot diskusijas par nodokļu politiku, darba devēji uzsvēra, ka diferencētā neapliekamā minimuma noteikšana iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir radījusi ļoti sarežģīti administrējamu sistēmu, kas nav mazinājusi sociālo nevienlīdzību, tāpēc šis sistēmas papildināšana, ieviešot 1,09 koeficientu prognozējamiem algas ienākumiem nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, nav atbalstāma.
«Valsts budžets jāveido, ievērojot stratēģiskās plānošanas principus, lai nodrošinātu kvalitatīvu rezultātu vidējā termiņa robežās un ilgtermiņā. Darba devējiem un visai sabiedrībai ir svarīga ekonomiskā stabilitāte un prognozējamība. Tādēļ aicinām pieņemt pārdomātus lēmumus, konsultējoties ar sociālajiem partneriem sociālā dialoga formātā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs,» pauda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.