Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidojās 597,2 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 81 miljonu eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, apkopojusi Finanšu ministrija (FM).
Kopbudžeta ieņēmumi janvārī–jūlijā pieauguši lēnāk nekā izdevumi, ko ietekmēja ieņēmumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samazināšanās, kas saistīta ar pāreju uz jaunu UIN sistēmu un atceļot avansa maksājumus no 2018.gada 1.jūlija.
Pārpalikums janvārī–jūlijā veidojies visos galvenajos kopbudžeta līmeņos – valsts pamatbudžetā 290,4 miljoni eiro, valsts speciālajā budžetā 182,4 miljoni eiro un pašvaldību budžetā 96,1 miljons eiro.
Jāatzīmē, ka katru gadu pirmajā pusē kopbudžetā veidojas pārpalikums, bet pēdējos gada mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidojas finansiālais deficīts.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 6 797,2 miljoni eiro un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 299,1 miljonu eiro jeb 4,6%. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi bija par 196,7 miljoniem eiro jeb 23,6% augstāki nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos, veidojot 1 030,8 miljonus eiro. Ieņēmumu pieaugums saistīts ar atmaksām no Eiropas Komisijas par aktīvo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu pērn.
Nenodokļu ieņēmumi (472,8 miljoni eiro) pārskata periodā kopbudžetā bijuši aptuveni pagājušā gada līmenī, atzīmē FM.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi pirmajos septiņos mēnešos šogad pieauguši par 380 miljoniem eiro jeb 6,5% un veidoja 6 200,1 miljonu eiro. Izdevumi atlīdzībai (1 495,7 miljoni eiro) kopbudžetā pieauguši par 106,5 miljoniem eiro jeb 7,7%. To pieaugums skaidrojams ar vienreizēja pabalsta izmaksu šā gada janvārī un februārī iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas atbilstoši likumam jāizmaksā pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem.
Tāpat izdevumu palielināšanās atlīdzībai vērojama pašvaldību un atvasināto publisko personu (pamatā augstskolās) budžeta līmenī, kā arī atlīdzības izdevumiem pieaugot aizsardzības resorā.
Kapitālie izdevumi kopbudžetā (524,2 miljoni eiro) šā gada septiņos mēnešos bija par 86,3 miljoniem eiro jeb 19,7% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, ko pamatā ietekmē augstāki izdevumi pašvaldību budžetā, īpaši ES fondu projektiem, gan arī Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Šā gada septiņos mēnešos nozīmīgi pieauguši izdevumi iemaksām ES budžetā, kas bija par 53,4 miljoniem eiro jeb 39,4% augstākas nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 189,3 miljonus eiro. FM atzīmē, ka izdevumu palielinājums saistīts ar nepieciešamību šā gada sākumā visām dalībvalstīm ES budžetā iemaksāt lielāku daļu iemaksu apjoma.