Latvijā darba tirgum neatbilstoši maz vidusskolēnu kārto eksāmenus eksaktajos mācību priekšmetos, šādu nostāju otrdien, 3.septembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē paudis Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Jānis Salmiņš.
Pēc EM pārstāvja paustā būtu nepieciešams eksakto priekšmetu eksāmenu kārtotāju skaitu palielināt pat desmitkārt, kas nozīmētu, ka būtībā eksāmenu kādā no šiem priekšmetiem vajadzētu kārtot gandrīz visiem vidusskolu beidzējiem. EM skaidroja, ka Latvijā jauno studentu skaits kopumā ir pietiekams, tomēr pārāk maz skolēnu izvēlas studēt eksaktajās zinātnēs, kas turpmāk nozīmes darbaspēka deficītu šajās nozarēs.
Salmiņš skaidroja, ka problēmu saistībā ar eksakto zināšanu apguvi nevar atrisināt ātri, tomēr būtu svarīgi nodrošināt, lai palielinās šo priekšmetu eksāmenu kārtotāju īpatsvars.
Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps norādīja, ka šo ilgtermiņa problēmu nevar atrisināt ar īstermiņa risinājumiem, tāpēc augstskolām būtu svarīgi sūtīt skolēniem signālus, ka eksakto priekšmetu apgūšana ir svarīga.
Zeps uzskata, ka ir pārāk vēlu runāt par eksakto priekšmetu apguvi tikai 12.klasē un interese par tiem būtu jārada agrīnākā posmā. Pēc akadēmiķa paustā, Latvijā tikai 12% no 15 gadus vecajiem jauniešiem vēlas studēt eksaktās zinātnes.
Valsts izglītības un satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks rezultātu pavājināšanos saista ar to, ka skolēniem ir mazāks stimuls iegūt augstu vērtējumu, jo augstskolas uzņemot gandrīz visus vidusskolēnus neatkarīgi no viņu rezultātiem.
Catlaks uzskata, ka cilvēks, kurš eksāmenā saņem zemāku vērtējumu par 40%, īsti nebūs gatavs augstskolas pirmajam kursam.
Arī Zeps piekrita, ka augstskolām jāpaaugstina latiņa, uzņemot jaunus studentus.
Kā ziņots, arī šogad ir turpinājis kristies skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.
2018./2019.mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, liecina VISC informācija.
Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā fiksēts 2015.gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu rezultātu.
Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013.gada, dažus gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot. Šogad 226 skolēniem eksāmenu matemātika nebija izdevies nokārt.
Desmitgadē sliktākais vidējais rezultāts šogad sasniegts arī fizikas eksāmenā – skolēnu vidējais rezultāts ir 37,5%.
Vidusskolēnu sniegums ķīmijas eksāmenā pēdējo desmit gadu laikā bijis ļoti svārstīgs. Šogad fiksētais rezultāts 62,8% apmērā ir par 1,3 procentpunktiem augstāks nekā pērn. Vislabākais vidējais rādītājs sasniegts 2015.gadā – 65,6%.
Skolēnu vidējais sniegums bioloģijas eksāmenā turpināja sarukt arī šogad, sasniedzot 57,1%, kas ir otrs zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē. Arī vēstures eksāmenā skolēnu vidējie rezultāti bijuši svārstīgi, šogad, gadu pēc rezultātu kārtējā krituma, tam uzkāpjot līdz 41,3%.