Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvu un Latviju to nesaraujami kopīgās vēstures dēļ Lietuvā sauc par «baltiešu māsām», tomēr ģimeniskās saiknes arvien vairāk pārbauda abu valstu sāncensība. Jāatzīst, ka mēs, lietuvieši, jūtamies daudzējādā ziņā pārāki, gudrāki par latviešiem, taču vai varam nosaukt jomas, kur Latvija ir sasniegusi vairāk? BNN vērsās gan pie ekspertiem, gan ikdienas cilvēkiem, lai uzklausītu lietuviešu viedokli un spriestu bez aizspriedumiem.
Par vadošu ekspertu Lietuvas-Latvijas attiecībās uzskata Arvīdu Jozaiti (Arvydas Juozaitis), kurš savulaik bijis vēstnieks Rīgā, sarakstījis grāmatu «Rīga – cita civilizācija» un arī kandidējis vēlēšanās uz Lietuvas prezidenta amatu.
Latviešiem stiprāka nacionālā identitāte
«Ko es apskaužu, ir ārkārtīgi stiprā nacionālā doma, kas Latvijā ir jūtama daudzos līmeņos, arī politiskajā vidē. Redz, viņiem ir ļoti stipra nacionālā partija, Nacionālā Apvienība, kas ir ieguvusi taustāmu politisko ietekmi – tā darbojas valdošajā koalīcijā! Turpretim es vienkārši nevaru iedomāties situāciju, kur Lietuvā nacionālai partijai tiktu ļauts strādāt valdībā. Konservatīvā «Tēvzemes savienība», kas Lietuvā bija uz popularitātes viļņa 1990.gadu sākumā, ir pārgājusi pie lielo kapitālistu interešu pārstāvēšas,» sarunā ar BNN uzsvēra Jozaitis.
Izdarot mazu, bet zīmīgu atkāpi vēsturē, diplomāts arī norāda, ka Lietuvai jābūt «bezgalīgi pateicīgai» Latvijai par Palangas pilsētas atdošanu un to, ka Lietuvas robeža šobrīd stiepjas līdz Būtiņģei, apdzīvotai vietai pie Latvijas robežas.
Latvieši vadās pēc ekonomikas, ne politikas
Atzītajam enerģētikas ekspertam Vidmantam Jankauskam (Vidmantas Jankauskas) vajadzēja mirkli padomāt, lai pateiktu, kurā jomā latvieši pārspēj lietuviešus.
«Vairumā gadījumu, ja runājam tieši par enerģētiku, latvieši mums iepaliek. Mani pārsteidz tas, ka ar visu zaļās jeb ekoloģiskās enerģijas potenciālu, kāds viņiem ir, Latvijas sasniegumi saules un vēja enerģijas izmantošanā ne tuvu nav iespaidīgi. Vienlaikus latvieši enerģētikā ir gudrāki – strādājot ar viņiem, redzam, ka tie vadās pēc ekonomikas, ne pēc politikas, kā darām mēs. Man prātā ir viņu lēmums –atšķirībā no Lietuvas – pirkt baltkrievu elektrību [no topošās Astravjecas atomelektrostacijas – L. J.]. Beigu beigās viņiem būs pieejams vairāk enerģijas avotu,» pozitīvo saskata enerģētikas speciālists.
Modernāks, piesaistošāks skatījums uz tautas vērtībām
Tikmēr vadoša Lietuvas kultūras jomas ierēdne Vita Petrauskiene (Vita Petrauskiene) nešauboties izceļ, viņas vērtējumā, «stipras nacionālās identitātes izpausmes» latviešu etniskajā kultūrā.
«Man šķiet, ka latvieši vairāk lepojas ar saviem tautas tērpiem un kopumā kultūras mantojumu. Ne tā kā Lietuvā, kur tas viss bieži tiek uzskatīts par vēstures paliekām, kuras nav vērts turēt godā. Viņu nacionālie dziesmu svētki ir milzīgi, tajos iesaista ikvienu. Turklāt latvieši mūs pārspēj arī kultūras pasākumu reklāmā. Viņi šajā ziņā izmanto dažādas platformas: gan tradicionālās, gan digitālās. Tad arī nepārsteidz, ka viņu kultūras pasākumu apmeklētība ir lielāka, nekā vairumā Lietuvas kultūras notikumu,» tā portālam BNN sacīja Vita Petrauskiene, kultūras ierēdne.
Rīgas kafejnīcās lielākas porcijas
Ernests Doržinkevičs (Ernestas Doržinkevičius) ir labi pazīstams sambo un brīvās cīņas treneris, kurš strādā Lietuvas piejūras pilsētā Palangā.
Arī viņam bija brīdi jāpadomā, lai pateiktu, kur latvieši pārspēj viņa tautiešus. Doržinkeviča atbilde pārsteidza ziņu portālu BNN. Treneris novērojis, ka Rīgas kafejnīcās un restorānos ir jūtami dāsnākas ēdiena porcijas.
«Par naudu, ko es samaksāju Viļņā, Rīgā es saņemu ievērojami vairāk,» ar smaidu sejā akcentē cīņas sporta treneris.