Divas trešdaļas vecāku nav informēti par iespējām saņemt pašvaldības līdzmaksājumu bērnu ārpusskolas izglītības izmaksu segšanai un tikai 39% pilnībā izmanto iespēju, iesniedzot ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā, saņemt atpakaļ daļu no iztērētās summas, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums.
62% vecāku atzinuši, ka nav zinājuši par iespēju vērsties pašvaldībā pēc atbalsta bērnu interešu izglītības kompensēšanai. Par šo iespēju vissliktāk informēti ir rīdzinieki – par to zināja vien ceturtā daļa vecāku.
Swedbank atzīmē, ka praksē pašvaldību atbalstu izmanto vien 14% Latvijas ģimeņu, bet 12% tās vērtē kā vajadzībām neatbilstošas.
Par iespēju, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, atgūt daļu no bērna interešu izglītībai atvēlētās summas zināja 74% vecāki. Tomēr šo iespēju izmantojuši 39%. Galvenais šķērslis – pašvaldības izsniegtās licences trūkums bērna apmeklētājām nodarbībām. 8% tas pārmaksāto nodokli liedzis atgūt vispār, bet 15% tikai daļēji. Katrs desmitais vecāks norāda, ka gada ienākumu deklarācijā šos izdevumus neiekļauj, jo atgūstamā summa neatsver deklarācijas sagatavošanā ieguldīto laiku.
Bērniem atvēl, cik vien spēj
Swedbank aptaujas dati liecina, ka viena bērna ārpusskolas izglītība 35% vecāku izmaksā no 20 līdz 50 eiro mēnesī. 86% ģimeņu, kurās aug bērni vecumā no trim līdz 19 gadiem, vismaz viena no atvasēm apmeklē kādu interešu izglītības nodarbību.
Uz vislielāko iesaisti interešu izglītībā (vairāk nekā 90%) norāda ģimenes, kurās aug sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni, kuras dzīvo kādā no lielajām reģionu pilsētām un kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli svārstās no 500 līdz 700 eiro.
Aptauja arī apliecina, ka izdevumu apjoms, ko vecāki novirza bērna interešu izglītībai, ir cieši saistīts ar ģimenes rocību – jo lielāki ienākumi, jo prāvākas summas šim mērķim katru mēnesi tiek atvēlētas. Saskaņā ar aptaujas datiem 23% vecāku tam atvēl ne vairāk par 10 eiro, piektā daļa jeb 20% – ne vairāk par 20 eiro, bet 7% pārsniedz 100 eiro mēnesī.
Swedbank pētnieki, ka, lai gan liela daļa vecāku vajadzības gadījumā par bērnu neformālo izglītību būtu gatavi izdot vairāk nekā šobrīd, maksimālā summa, kādu iedzīvotāji ik mēnesi būtu gatavi tērēt, visbiežāk ir robežās no 20 līdz 50 eiro – tā norādījuši 39% aptaujāto. Savukārt to vecāku īpatsvars, kuri vēlētos maksāt mazāk, spēji pieaug to vidū, kuri ik mēnesi iegulda no 50 līdz 100 eiro.
Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norāda, ka vairums aptaujāto vecāku savu bērnu ārpusskolas izglītībai atvēl tik, cik var atļauties.
«Redzam, ka visaktīvāk interešu izglītībā tiek virzīti bērni līdz pusaudžu vecumam, kas ir sevišķi svarīgi personības veidošanā un fiziskās attīstības veicināšanā. Ņemot vērā, cik daudz vajadzību ir bērniem šajā vecuma posmā, ar tām saistītās izmaksas, protams, var atstāt jūtamu ietekmi uz ģimenes budžetu,» stāsta Kropa. «Tādēļ būtisks ir valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts vecākiem. Tiesa, ne visi vecāki zina par iespējām saņemt līdzmaksājumus, ar kuru palīdzību samazināt ar atvašu interešu izglītību saistītos tēriņus, vai atgūt izdoto līdzekļu apjomu.»
Pēc vecāku domām, samazināt tēriņus par bērnu interešu izglītību palīdzētu to atsevišķo nodarbību iekļaušana skolu vai bērnudārzu programmās, kuras patlaban tajās nav pārstāvētas vai ir iekļautas nepietiekamā apjomā. Kā šādas nodarbības vecāki visbiežāk min svešvalodas (39%), kuras patlaban kā interešu izglītību apgūst 12% ģimeņu bērni, datorzinātņu nodarbības (31%), kas ir interešu izglītība katram desmitajam, un sporta nodarbības (26%), kas vienlaikus ir vispopulārākais interešu izglītības priekšmets, ko apgūst gandrīz puse jeb 49% bērnu.