Apšaubāmu virtuālo platformu darbību rezultātā Latvijas iedzīvotājiem nodarīti zaudējumi vairāk nekā 460 000 eiro apmērā, liecina Valsts policijas rīcībā esošā informācija.
Jāatzīmē, ka summa aprēķināta no iesniegumiem, kas saņemti policijā. Tāpat policijā uzsver, ka, ņemot vērā krāpnieku aktivitāti, nodarītā kaitējuma apmērs var būt arī daudz lielāks.
Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa atkārtoti vērš sabiedrības uzmanību joprojām īpaši aktuālam interneta krāpšanas veidam – līdzekļu ieguldīšanai apšaubāmās virtuālās interneta platformās.
2019.gada laikā ENAP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā saņemti vairāk nekā 15 personu iesniegumi un paziņojumi no ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm konkrētā fenomena kontekstā.
Par šiem piedāvājumiem iedzīvotāji saņēma telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi iepazīstina kā «finanšu speciālistus» un krievu valodā piedāvā palīdzību visā procesā, lai uzsāktu investīcijas interneta platformā.
Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi iepazīstina kā dažādu uzņēmumu finanšu brokerus vai arī dažādu citu arodu «finanšu speciālistus». Saziņas procesā, krāpnieki izmantojuši telefona numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā, Vācijā, Rumānijā, Nīderlandē un citās valstīs) un visai uzstājīgā veidā aicina iedzīvotājus investēt finanšu līdzekļus dažādās brokeru/ieguldījumu platformās, kuras nav tiesīgas darboties Latvijā, skaidro policijā.
Potenciālajiem ieguldītājiem piekrītot aicinājumam, komunikācija turpmāk notiek, izmantojot tērzēšanas lietojumprogrammu Skype vai WhatsApp. Jāuzsver, ka sarunvaloda starp ieguldītājiem un «finanšu speciālistiem» notiek krievu valodā, taču nedrīkst izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās valodās. Policijā atzīmē, ka līdz šim fiksētajos gadījumos zvanītāji latviski nerunā.
Šajos krāpšanas gadījumos arvien parādās jaunas platformas ar jaunajiem nosaukumiem, taču līdz šim krāpnieki piedāvājuši ieguldīt platformās, kuru nosaukumā ir sekojoši vārdi: gfbroker., alegramarkets., market-invest., maximarkets., mmglobal., everest., everest-trade, gmoption., Capital Citadel FX, Citadel Forex, Go Capital FX, CT – Trade, Delloy Trade, Glenmore Investment, Trade.Rock-Finance, Rock Capital Market, Fx-dealer, 24option, Fxnobels, Fxgtrade, Stock trade market, Markets-invest, alphacapital u.c.
Ar šo «finanšu speciālistu» palīdzību uzticīgie iedzīvotāji izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un tiek uzsākta investīciju ieguldīšana. Tādā veidā piesaistītās personas, kuras piekritušas iesaistīties apšaubāmajās finanšu operācijās tiešsaistē, sāk veikt dažādas finanšu darbības, kuru rezultātā vairākos maksājumos pārskaita dažādas naudas summas. Turpinot komunikāciju ar augstāk minētajiem «finanšu speciālistiem» – krāpniekiem –, pēc viņu ieteikumiem ieguldītāji turpina veikt dažādas finanšu darbības – pērk un pārdod akcijas, veic citas finanšu aktivitātes, kas kopumā rada iespaidu, ka personas no šīm darbībām iegūst peļņu, taču patiesībā šo naudu zaudē.
Valsts policijai, veicot pārbaudi par šāda veida gadījumiem, ir pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm, un noskaidrots, ka tie veikti ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.
Lai sevi pasargātu no krāpšanas, policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nebūt pārlieku uzticīgiem, komunicējot ar nepazīstamiem cilvēkiem. Tāpat, pirms pieņemt lēmumu par finanšu līdzekļu ieguldīšanu, jāpārliecinās vai minētais uzņēmums (uzņēmējdarbība) ir reģistrēta Latvijā, kāds ir tā darbības veids, saņemtās licences un jebkāda cita veida informācija, kas liecina par uzņēmuma darbības tiesiskumu Latvijas teritorijā.
Par to, vai attiecīgā investīciju platforma vai izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs savus pakalpojumus sniegt Latvijā, iedzīvotāji var pārliecināties FKTK mājaslapā www.fktk.lv, kur atrodama informācija par licencētiem noguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Ja tajā neatrodat informāciju par izvēlēto investīciju platformu vai ieguldījumu brokera sabiedrību, tad to darbība nav atļauta vai ir aizliegta Latvijā, uzsver policijā.
Tāpat Valsts policija atgādina iedzīvotājiem būt īpaši piesardzīgiem, rīkojoties ar saviem personas datiem, elektronisko maksāšanas līdzekļu (kredītkaršu) datiem un citu personisku informāciju. Lai nepakļautu sevi krāpšanas riskam, nekādā gadījumā tos nedrīkst izpaust citām personām.