Ap 600 000 cilvēku Barselonā pulcējušies, lai prasītu autonomā Katalonijas reģiona atdalīšanos no Spānijas. Policijas aplēses gan liecina, ka ikgadējā demonstrācijā šoreiz piedalījies salīdzinoši mazs skaits protestētāju.
Kā vēsta britu sabiedriskais medijs BBC, trešdien, 11.septembrī, astoto gadu pēc kārtas reģiona galvaspilsētā ar demonstrāciju atzīmēta Diada jeb diena, kad spāņu karaspēks 1714.gadā ieņēmis Barselonu.
2018.gadā šajā dienā ielās izgāja turpat miljons cilvēku, tātad šoruden līdzdalība krietni sarukusi, lai arī Spānijas centrālā vara turpina kriminālprocesu pret 12 separātiski noskaņotiem katalāņu politiķiem.
Šajā kriminālprocesā spriedums gaidāms oktobrī, un notiesāšanas gadījumā politiķiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 25 gadiem.
BNN atgādina, ka 2017.gada 1.oktobrī Katalonijā tika sarīkots Spānijas neatzīts referendums par neatkarīgas Katalonijas valsts izveidi.
Balsojumā, neraugoties uz aktīvu policijas pretdarbību, saskaņā ar Katalonijas reģiona datiem piedalījā 43% jeb 2,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 90% pauduši atbalstu neatkarībai.
Spānijas centrālai varai cenšoties izjaukt tautas nobalsošanu, ko Spānijas Konstitucionālā tiesa bija atzinusi par nelikumīgu, policisti centās atturēt vēlētājus no balsošanas un vairāki kārtībsargi redzēti raidām gumijas lodes, iebrūkam vēlēšanu iecirkņos, sitot, grūžot vēlētājus un raujot sievietes aiz matiem.
Madrides nepiekāpību reģiona neatkarības centieniem tolaik pauda toreizējais Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs (Mariano Rajoy): «Šajā brīdī varu jums teikt visstingrākiem vārdiem to, ko jūs jau zināt un ko esat redzējuši šīs dienas gaitā. Katalonijā referendums par pašnoteikšanos nav noticis».
Reģiona amatpersonas vēstīja, ka referenduma sadursmēs ar policiju vairāk nekā 800 civiliedzīvotāji guvuši ievainojumus, mediķi ziņoja arī par 33 savainotiem policistiem.