Latvijas un Lietuvas pozitīvā noskaņa attiecībā uz pievienošanos eirozonai, kā to izdarīja to kaimiņvalsts Igaunija, mazinās. Šādi iespējams, ka nākamā eirozonas paplašināšanās varētu ieilgt, nesasniedzot iepriekš nosprausto mērķi – 2014. gadu, raksta Bloomberg.
Lietuvas centrālās bankas vadītājs Vitas Vasiļauskas atzinis, ka valdības mērķis trīs gadu laikā ieviest eiro nav nekas tāds, «kā dēļ vajadzētu sev lauzt kaklu». Viņa Latvijas kolēģis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs arī trešdien, 7. jūnijā, norādījis, ka jaunā valūta nav jāievieš «par katru cenu».
Lietuva, kas 2006. gadā bija vienīgā valsts, kas noraidīja eiro ieviešanu, un Latvija abas apņēmušās sekot Igaunijas piemēram. Retorika var mainīties un termiņi ieilgt, tā kā eirozonu šobrīd satricina parādu krīze, vēsta laikraksts.
«Ir notikušas izmaiņas noskaņā, runas par mērķiem beigušās,» sacījusi DnB Nord ekonomiste Jekaterina Rojaka. «Mēs ceram, ka šīs izmaiņas neradīs ietekmi uz budžeta plānošanu. Ja eiro nav tūlītējs mērķis, mazinās arī iniciatīva «griezt» budžeta deficītu.»