Konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī-augustā veidojies 596,8 miljonu eiro pārpalikums, tomēr pārpalikuma apmērs ir par 127,1 miljonu eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ziņo Finanšu ministrijā (FM).
Kopbudžeta ieņēmumos astoņos mēnešos saņemti 7 651,9 miljoni eiro, kas bija par 252,3 miljoniem eiro jeb 3,4% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā.
Savukārt izdevumi bijuši 7 055 miljoni eiro apmērā – par 379,3 miljoniem eiro jeb 5,7% vairāk nekā pērn janvārī-augustā.
Kopbudžeta ieņēmumu palielināšanos šā gada astoņos mēnešos noteica par 116 miljoniem eiro jeb 12,7% augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Tas saistīts ar atmaksām no Eiropas Komisijas par aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, skaidro FM.
Savukārt nodokļu ieņēmumi pieauga par 111,4 miljoniem eiro jeb 1,9%. Tas bija ievērojami zemāks pieaugums nekā pērn astoņu mēnešu periodā (+9,4%). Zemāks nodokļu ieņēmumu pieauguma temps skaidrojams gan ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos, reformējot UIN sistēmu, gan arī zemāku kā pērn ekonomikas pieauguma tempu.
Pārskata periodā lielākais pieaugums nodokļu ieņēmumos vērojams sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas bija par 156,3 miljoniem eiro jeb 9% augstākas kā pērn astoņos mēnešos. Situācija darba tirgū ir nodarbinātajiem labvēlīga, jo turpina palielināties gan vidējā darba samaksa valstī, gan arī pieprasījums pēc darbiniekiem (otrajā ceturksnī brīvo darba vietu skaits pārsniedz 30 tūkstošus).
Tādējādi vērojams arī nozīmīgs iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pieaugums – par 81,2 miljoniem eiro jeb 7,4% vairāk kā pērn astoņos mēnešos.
Ministrijā arī atzīmē, ka kopumā nodokļu ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos bijuši nedaudz zem plānotā līmeņa. Nodokļu ieņēmumu plāns kopumā tika izpildīts 99,4% apmērā un plāna neizpilde bija 35,6 miljoni eiro.
Kopbudžeta izdevumu pieaugumu nozīmīgi ietekmējis izdevumu kāpums veselības resorā (par 85,2 miljoniem eiro jeb 13,8%), kas subsīdiju un dotāciju veidā novirzīts slimnīcām un citām ārstniecības iestādēm pamatā atalgojuma celšanai.
Kapitālie izdevumi janvārī-augustā bija par 90,2 miljoniem eiro jeb 16,1% augstāki. Tas skaidrojams ar izdevumu palielināšanos Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī ES fondu projektu īstenošanai pašvaldībās. Jāatzīmē, ka kapitālo izdevumu pieauguma temps pašvaldībās, kā jau iepriekš prognozēts, bremzējas un šī gada otrajā pusgadā augs mēreni.
Izdevumi iemaksām ES budžetā palielinājušies par 55,6 miljoniem eiro jeb 35,2%. Tas saistīts ar nepieciešamību šā gada sākumā visām dalībvalstīm ES budžetā iemaksāt lielāku daļu iemaksu apjoma. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos izdevumu pieauguma temps bremzēsies, pauž FM.
Izdevumi pensijām kopbudžetā janvārī-augustā palielinājušies par 45,9 miljoniem eiro jeb 3,4%. Ņemot vērā gaidāmo pensiju indeksāciju, kurā tiks izmantots pēdējos gados augstākais pensiju indekss un indeksētas tiks arī pensiju piemaksas par apdrošināšanas stāža gadiem, sagaidāms pensiju izdevumu straujāks kāpums gada pēdējā ceturksnī. Izdevumi pārējiem pabalstiem pārskata periodā palielinājušies par 46,8 miljoniem eiro jeb 7,3%.
Jāatzīmē šogad būtiskais izdevumu slimības pabalstiem pieaugums – par 21,4 miljoniem eiro jeb 19,1%. To sekmējusi gan vidējā pabalsta apmērā palielināšanās, gan arī slimības gadījumu skaita pieaugums, īpaši gada pirmajos mēnešos.
Ministrijā arī pauž, ka sagaidāms, kā jau katru gadu pēdējos gada mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts.