Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 55% atzinuši, ka paši nekontrolē un precīzi nezina, cik daudz laika ikdienā pavada pie viedierīcēm, liecina mobilo sakaru operatora Tele2 un pētījumu centra SKDS pētījums.
Turklāt par spīti tam, ka trešdaļa iedzīvotāju skaidri apzinās savus ikdienā traucējošos viedierīču lietošanas paradumus, tikai 25% arī cenšas tos arī mainīt. Visvairāk savus sliktos interneta lietošanas paradumus apzinās un ar tiem cīnās jaunieši vecumā līdz 24 gadiem. Tādi ir 42%.
Kā viens no populārākajiem veidiem viedierīču lietojuma samazināšanai minēta atteikšanās no to lietošanas pie pusdienu vai vakariņu galda. To ikdienā dara 37% iedzīvotāju. Tāpat tiek dzēstas lietotnes, kas prasa pārāk daudz uzmanības (tā darījuši 29%). Vēl 28% aptaujāto atslēguši paziņojumu pienākšanu, bet 26% pēc darba un brīvdienās ignorē e-pastu.
«Nevar noliegt, ka mobilās ierīces ir kļuvušas par ļoti nozīmīgu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Taču reizēm tālruņa lietošana kļūst par traucējošu ieradumu, nevis saziņas līdzekli,»
atzīst klīniskā psiholoģe, krīžu un konsultāciju centra Skalbes direktore Zane Avotiņa.
«Cilvēkos rodas trauksme palaist garām ko būtisku – e-pastu, zvanu, vai ziņu, tad pārbaudām telefonu pat tad, kad tas klusē, lai pārliecinātos, vai esam sasniedzami. Lai arī saziņa un dažādu darbu veikšana viedierīcē kļuvusi vienkārša, tas nedrīkst aizstāt komunikāciju ar cilvēkiem mums apkārt,» iesaka Avotiņa. «Svarīgi apzināties, kādi ir mūsu paradumi un ko tie mums nodara, kādas savas vajadzības apmierinām, kad kārtējo reizi aiztiekam klusējošo telefonu un kliedējam garlaicību, nemeklējot alternatīvas.»
Eksperte uzsver, ka apzinātība viedierīču lietošanā var palīdzēt tikt galā ar stresu, būt saskaņā ar savām emocijām un kontrolēt tās, lai pievērstos pašam svarīgākajam un apkārtējiem. Avotiņa iesaka ieplānot laiku bez viedierīcēm, ieviest ikdienas rituālus bez tām un pavadīt vairāk laika ar līdzcilvēkiem.
«Lai arī ikdiena nav iedomājama bez mobilā telefona, tā veselīga lietošana ir jāapgūst, lai mēs izmantotu ierīci, nevis ierīce izmantotu mūs,» piekodina Avotiņa.
Aptauja tika veikta sadarbībā ar pētījuma centru SKDS. Laika posmā no šī gada 6. līdz 11.septembrim tika aptaujāti 1 005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.