«Par devumu mūsu izpratnei par visuma evolūciju un Zemes vietu kosmosā,» ar šādu pamatojumu otrdien, 8.oktobrī, Stokholmā piešķirta Nobela prēmija fizikā. Tā nonāks pie trīs šveiciešu un kanādiešu-amerikāņu zinātniekiem.
Kā teikts Karaliskās Zviedrijas Zinātņu akadēmijas paziņojumā presei, prēmijas viena puse piešķirta kanādiešu-amerikāņu teorētiskās kosmoloģijas pētniekam Džeimsam Pīblsam (James Peebles). Viņa izveidotais teorētiskais ietvars, kas izstrādāts kopš 1960.gadiem, ir pamats mūsu mūsdienu skatījumam uz visumu. Pīblsa atklājumi pusgadsimta garumā pārveidojuši kosmoloģiju no spekulatīviem spriedumiem par zinātnes jomu, tā skaidrots apbalvojuma pamatojumā.
Otru pusi no ievērojamās Nobela prēmijas fizikā zviedru akadēmiķi nolēmuši piešķirt šveiciešu astronomam Didjē Kelozam (Didier Queloz) un šveiciešu astrofiziķim Mišelam Majoram (Michel Mayor).
Vēl par šo tematu:Ar Nobela prēmiju medicīnā novērtē pētījumus par šūnu un skābekļa mijiedarbību
Viņi 1995.gadā atklājuši planētu ar nosaukumu «51 Pegasi b», kas ir pirmā atklātā planēta ārpus mūsu Saules sistēmas jeb eksoplanēta, kura riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni mūsu pašu Piena ceļa galaktikā.
«Šis atklājums aizsāka apvērsumu astronomijā un kopš tā laika Piena ceļā ir atklātas vairāk nekā 4 000 eksoplanētu,» paziņojumā raksta Karaliskā Zviedrijas Zinātņu akadēmija.