Teju trešā daļa jeb 27% Latvijas skolēnu vecumā no 14 līdz 18 gadiem atzinuši, ka alkoholu lieto regulāri, liecina Veselības ministrijas informatīvās kampaņas Spēks pateikt NĒ! veiktā pētījuma dati.
40% skolēnu atzīst, ka vismaz reizi bijuši piedzērušies, bet 45% neslēpj – pēdējā mēneša laikā viņi lietojuši alkoholu. Aptaujātie jaunieši norādījuši, ka lieto alu, sidru, vīnu, šampanieti, kā arī alkoholiskos kokteiļus un stipros dzērienus.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) narkoloģe Maija Jēkabsone atzīst, ka šādi rezultāti nepārsteidz – smēķēšana un alkohola lietošana jauniešu vidū ir izplatīta problēma.
«Jaunietis nezina, kā viņa organisms var reaģēt uz dzērieniem – ka tas var izraisīt saindēšanos, veicināt traumas, kas gūtas alkohola reibumā, un pat izraisīt komu. Dabisks aizsargreflekss alkohola saindēšanās gadījumā ir vemšana, bet, ja tas notiek bezsamaņas stāvoklī, sekas var būt letālas. Daudzi arī nesaprot, ka, piemēram, peldēšanās un alkohola lietošana ir nesavienojami jēdzieni,» skaidro narkoloģe.
«Atkarību izraisošo vielu lietošana ir sevišķi izplatīta to jauniešu vidū, kuriem tuvojas pilngadība, savukārt alkohola lietošana mazāk raksturīga gados jaunākajiem respondentiem. Tas vedina domāt, ka jaunieši alkohola un cigarešu lietošanu uzskata par daļu no pieaugšanas,»
norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieks un aptaujas īstenotājs Andris Saulītis.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījums liecina, ka katrs desmitais jaunietis pēdējā gada laikā reibumā ir sēdies pie motorizēta transportlīdzekļa stūres vai, būdams iereibis, peldējies dziļā ūdenstilpnē.
Tas nozīmē, ka jaunieši neapzinās vai neņem vērā to, cik bīstama var būt šāda rīcība. Turklāt alkohola lietošana var atstāt arī ietekmi uz veselību, izraisot dažādas saslimšanas. Alkohola lietošana ir cēlonis tādām slimībām kā aknu ciroze, nieru mazspēja vai gastrīts, norāda kampaņas Spēks pateikt NĒ! organizatori.
Atkarība rodas pārsteidzoši īsā laikā
Pusaudža vecumā atkarība no alkohola var izveidoties daudz īsākā laika posmā, nekā tā izveidotos pieaugušam cilvēkam.
«Pusaudzis nav fiziski un psiholoģiski nobriedis, līdz ar to organisms ir uzņēmīgāks pret alkoholu, bet pats jaunietis nespēj izvērtēt iespējamās sekas,» skaidro narkoloģe Jēkabsone.
Lasiet arī: Desmit gadu laikā jauniešu skaits Latvijā sarucis gandrīz divas reizes
Par atkarības rašanos var liecināt vairākas pazīmes. Viena no tām ir grūtības kontrolēt alkohola lietošanas biežumu un daudzumu. Tāpat var rasties arī dažādi simptomi, piemēram, nervozitāte, trauksme, svīšana, bezmiegs vai paaugstināts asinsspiediens, ja alkohola lietošana ir pārtraukta. Var novērot arī izmaiņas pusaudža ikdienā. Var zust iepriekšējās intereses, jaunietis sāk atsacīties no savu pienākumu veikšanas vai arī vairs neapmeklē skolu.
Kāpēc jaunieši lieto alkoholu?
Alkohola lietošana bieži saistīta ar vēlmi iederēties kompānijā un uzturēt draudzīgas attiecības ar vienaudžiem, taču atkarību izraisošo vielu lietošanai ir arī citi iemesli, tāpēc uz šo vienmēr jālūkojas kompleksi, informē kampaņas organizatori. Viena cigarete vai dzēriens var būt tikai vēlme pamēģināt, taču atkārtota un regulāra apreibinošo vielu lietošana var liecināt, piemēram, par problēmām ģimenē vai attiecībās ar vienaudžiem.
Atkarību izraisošo vielu lietošanas paaugstinātam riskam ir pakļauti bērni, kuri slimo, piemēram, ar depresiju vai ir tikuši pakļauti vardarbībai. Pamanot izmaiņas pusaudža uzvedībā, nav jāķeras pie fiziska soda vai moralizēšanas, bet jāaicina jaunietis uz atklātu sarunu. Strikts aizliegums nebūs veiksmīgs risinājums, jo pusaudži vēlas ātrāk kļūt pieauguši un līdzināties saviem vecākiem, norāda eksperti.
«Jāsaprot, ka alkohola lietošana un atkarība ir visas ģimenes problēma, un vecākiem pašiem ir jākļūst par piemēru saviem bērniem un nepieciešamības gadījumā jāmeklē speciālistu palīdzība visiem ģimenes locekļiem,»
piebilst narkoloģe Jēkabsone.
Pētījums veikts 2019.gada sākumā laika posmā no 20.februāra līdz 31.maijam Latvijas skolās visos Latvijas reģionos. Kopumā saņemtas 1 978 aizpildītas aptaujas anketas no respondentiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem. 90% respondentu bija nepilngadīgi. Pētījums veikts, lai noskaidrotu skolēnu zināšanas par smēķēšanas un alkohola lietošanas kaitīgumu, kā arī, lai noskaidrotu jauniešu paradumus attiecībā uz atkarību izraisošo vielu lietošanu.
Vai pamatskolu mācību programmā ir iekļautas stundas, kurās skolēniem skaidro par alkohola postošo ietekmi uz cilvēka organismu?