Latvijas valdības parāds pērnā gada beigās sasniedza 45% no iekšzemes kopprodukta, kas liecina, ka valdība budžeta deficīta finansēšanai ir aizņēmusies vairāk nekā 2 500 latus, rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, atzīst Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste.
Viņš min, ka, lai valdība šādu parādu spētu atmaksāt, vidēji katram iedzīvotājam nodokļos būs jāsamaksā 2 500 lati plus procenti aizdevējiem.
Piemēram, pagājušajā gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs nodokļos samaksāja aptuveni 1 500 latus. Tas nozīmē, ka pilnīgai parāda atmaksai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāstrādā vairāk nekā pusotrs gads, nomaksājot nodokļus, ar nosacījumu, ja valdība nevienu nodokļos ieņemto latu netērētu citām vajadzībām kā vien parāda atmaksai, skaidro Latvijas Bankas eksperts, atzīstot, ka šāda situācija, protams, nav reāla.
Vienā rāvienā valdība parādu neatmaksā arī citur pasaulē. Ierasta prakse ir šo parādu pārfinansēt kapitāla tirgos. Tas nozīmē, ka esošā parāda atmaksai tiek veikts jauns aizņēmums, tā pagarinot parāda atmaksas termiņu teorētiski līdz bezgalībai, saka Rutkaste.
Vienlaikus viņš uzsver, ka diez vai atradīsies kāds, kas būtu gatavs aizdot bezgalīgi, jo prakse rāda, ka, valstij sasniedzot zināmu parāda līmeni, aizdevēji to gatavi kreditēt aizvien mazāk un mazāk. Attīstītām valstīm, protams, uzticas vairāk un šis slieksnis ir augstāks.
Pēc viņa sacītā, vidējas attīstības valstis, tādas kā Latvija, investoru skatījumā kļūst aizdomīgas jau pie parāda līmeņa ap 40% no IKP. Tātad Latvijas pašreizējais parāds esot vērtējams kā augsts, kas var radīt investoriem bažas par valsts spēju nākotnē stabili kārtot savas parādsaistības.
Tāpat par bezgalīgu aizņemšanos nevajadzētu domāt, jo, lai arī parādu ir iespējams pārfinansēt kapitāla tirgos, pagarinot tā atmaksu, procentu maksājumi jāveic regulāri. Pieaugot parāda slogam, palielinās arī procentu maksājumi, radot nozīmīgu nastu valsts budžetam, līdz kādā brīdī tie var kļūt neuzturami. Aug arī procentu likmes, un valsts aizvien vairāk kļūst atkarīga no finanšu tirgiem, skaidro Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks.
Kā norāda Rutkaste, lai gan valsts parāda pieauguma risks ir liels, nav viegla un vienkārša risinājuma tā mazināšanai. Latvijas kredītreitingi pēdējā laikā uzrādot dzīvības pazīmes, bet tie joprojām ir nepiedodami zemi, uzskata Rutkaste, atgādinot, ka uzticība pazaudējama ātri un atgūstama lēni.
Latvijas Bankas vērtējumā, risinājumi Latvijas valsts parāda pārfinansēšanai par iespējami zemām procentu likmēm pamatā meklējami valsts budžeta sakārtošanā, deficīta mazināšanā, budžeta pārpalikuma veidošanā straujas attīstības gados, arī jau aizsāktajās strukturālajās reformās, kas ļautu valstij gan stabili attīstīties, gan dzīvot saskaņā ar līdzekļiem.
Fiskālās konsolidācijas pabeigšana un pragmatiska budžeta politika turpmākajos gados ļautu arī Latvijai nepalaist garām iespēju pievienoties eirozonai, kas ir īpaši svarīgs aspekts no valsts parāda pārfinansēšanas viedokļa, jo apjomīgas parāda atmaksas Latvijai jāveic jau 2013. un 2014.gadā, atgādina Rutkaste.