Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Lai gan kopumā studenti absolvē īsākā laikā un arī atbirums ir samazinājies, augstskolām ir mazāk iespēju nopelnīt un kopumā augstākās izglītības finansēšanas modelis ir novecojis, liecina auditoru ziņojums. Turklāt, salīdzinājumā ar situāciju pirms reformas, nav palielinājies to bazdarbnieku un maznodrošināto skaits, kuri būtu uzsākuši studijas, un arī kopumā iestāšanās apjomi valstī nav uzlabojušies, jo arī potenciālo studentu skaits valstī ir sarucis.
Tomēr, salīdzinot ar 2012.gadu, par 0,3% palielinājies 18 līdz 24 gadus veco jauniešu skaits, kuri iestājušies augstskolā, kā arī vairāk cilvēku pēc 40 gadu vecuma izvēlējušies studēt.
Lasiet arī: Augstākās izglītības reforma: Sapnis par TOP 500 un izcila zinātne taupības režīmā
Tajā pašā laikā nav palielinājies to jauniešu skaits, kuri izvēlējušies studēt nozarēs, kurās ļoti nepieciešami jaunie profesionāļi, un vienīgās akūtās jomas, kurās sasniegts iecerētais studentu skaits ir informāciju tehnoloģijas, medicīna un veselības aprūpe. Pie vainas esot nevis «slikts mārketings» vai slikta studiju kvalitāte, bet gan tas, ka algas nav konkurētspējīgas vai īstenībā nemaz nav darba vietu, secināts auditā.