Olimpiskā centra Ventspils saimnieciskā darbība ik gadu nes ievērojamus finansiālus zaudējumus. Turklāt zaudējumi konsekventi turpina pieaugt un tuvojas vienam miljonam eiro gadā, norāda Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.
«Viens miljons ikgadējo zaudējumu nepārprotami ir redzams»
«Kā redzams no Olimpiskā centra Ventspils gada pārskatiem, tad 2017.gadā tie bijuši ne mazāk, ne vairāk kā 826 515 eiro. Savukārt 2018.gadā tie ir bijuši 576 086 eiro. Šķietami mazāk, tomēr, ja pieskaita 400 tūkstošus eiro vērto perspektīvo sportistu atbalstīšanas programmu, kas, sākot ar 2018.gadu, nonākusi mākslīgi izveidotās Ventspils olimpiskās vienības bilancē, tad viens miljons ikgadējo zaudējumu nepārprotami ir redzams,» situāciju apraksta Kristovskis.
Vai par to būtu jāuztraucas, ja sporta dzīve Ventspils Olimpiskajā centrā tik un tā notiek? Galu galā 2018.gadā notikušas 175 sacensības no kurām 45 bijušas ar starptautisku vērienu.
«Kāds par to visu maksā vai arī būs spiests maksāt nākotnē, ja šāda sportošana pārsniedz Olimpiskā centra Ventspils maksātspēju jeb grāmatvedības bilances zaudējumi katru gadu turpina pieaugt,» uzskata deputāts.
Pēc Kristovska domām, uzmanību piesaista fakts, ka Olimpiskā centra Ventspils nesegtie zaudējumi līdz 2018.gadam jau uzkrājušies 4 118 391 eiro apmērā. «Ja pieskaita 2018.gada miljonu, ja nāksies pieskaitīt 2019.gada zaudējumus par līdzīgu summu, tad acīmredzami situācija vairs neizskatās laba, pat ja ar «rožainām brillēm» situāciju vērtē Olimpiskā centrs Ventspils valde.»
«Jau vairākkārt šai maksātspējas problēmai, mēs, Ventspils pilsētas domes mazākuma deputāti, arī Dace Korna, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis, esam centušies rast cēloņus. Esam uzdevuši jautājumus, vai Ventspils pilsētas dome spēs nosegt arvien pieaugošos sporta jomas izdevumus, jaunu sporta celtņu būvēšanu un vēlāk to ekonomiski pamatotu uzturēšanu. Kas notiks tad, ja domei līdzekļi aptrūksies? Galu galā, tuvojas kārtējā ekonomikas krīze, Ventspils Brīvostas un citu Latvijas ostu biznesa perspektīva ir daudz drūmāka nekā iepriekšējos gadu desmitos,» uzmanību vērš Kristovskis.
No ventspilnieku «maciņiem»
Domes deputāts norāda, ka mēģinājums gūt skaidrojumu vienmēr saskāries ar Ventspils pilsētas pašvaldības vadības un Olimpiskā centrs Ventspils «augstprātīgu atteikšanos skaidrot šīs pašvaldības bagātīgi finansētās kapitālsabiedrības darbības patieso būtību un nākotnes izredzes». «Mūsu aicinājums šo problemātiku izvērtēt par sportu atbildīgo Izglītības ministriju, ir izpelnījies kārtējo Ventspils pilsētas domes vadības rupjību un melīgi sagrozītu faktu izplatīšanu par mūsu centieniem.»
«Ventspils pilsētas domes iespaidā, vēl salīdzinoši nesen šī gada 25.septembrī Olimpiskais centrs Ventspils, mums, mazākuma deputātiem, aizrādīja, ka informāciju par savu darbību, finanšu stāvokli mums neizpaudīs, atsaucās uz komercnoslēpumu, deklarēja, ka ir privāta kapitālsabiedrība,» atgādina Kristovskis.
«Tas varētu šķist dīvaini, īpaši tad, ja Ventspils pilsētas pašvaldība ir 52,68% kapitāla daļu turētāja Olimpiskajā centrā Ventspils un pašvaldība no ventspilnieku «maciņiem» 2018.gadā Olimpiskā centra Ventspils kontā ir ieskaitījusi 1 662 238 eiro.»
Kristovskis uzsver, ka arī otrs, tas ir, atlikušo 47,32% kapitāla daļu turētājs, Latvijas olimpiskā komiteja, «lauvas tiesu» no saviem ienākumiem saņem no Latvijas valsts – tātad publiskus līdzekļus. Tāpēc, viņaprāt, nevarētu būt ne mazāko šaubu, ka informācija, kuru no Olimpiskā centra Ventspils tā darbības mērķtiecības kontekstā pieprasa mazākuma deputāti, vistiešākā veidā skar pašvaldības intereses.
Pagaidām Olimpiskais centrs Ventspils pašvaldības intereses, ja tās pārstāv mazākuma deputāti, nesaskatot, saka Kristovskis. «Tāpēc esam apņēmušies šo jautājumu turpināt skaidrot Latvijas valsts un, ja vajadzēs, tiesu instancēs.»
«Mārketinga padomes vadītājs Lembergs ikgadēji pamanās saņemt publiskas izcelsmes naudu turpat 100 000 eiro apmērā»
Ventspils pilsētas domes 2019.gada 18.oktobra sēdē Jurģis Liepājnieks ar Domes vairākuma atbalstu tika pārapstiprināts Olimpiskā centra Ventspils valdes priekšsēdētāja amatā.
«Runājot par turpmāko ārējā finansējuma piesaistīšanu, par ieņēmumu un izdevumu tālāku optimizāciju, Liepājnieks neatstāja iespaidu, ka ir vadītājs, kurš saredz un tic, ka Olimpiskā centra Ventspils darbība turpmāk kļūs rentabla un ļaus pakāpeniski segt iepriekšējo gadu zaudējumus. To jau gadu garumā sola šīs sporta kapitālsabiedrības valde, pat ja nākas atzīt, ka sporta objektu apmeklētāju skaits vairs neaug un pat samazinās. Liepājnieks centās teikt, ka situāciju varētu glābt investīcijas objektu modernizācijai, izdevumu optimizācija, kā arī mērķtiecīgas mārketinga aktivitātes,» stāsta Kristovskis.
Kristovskis uzdevis Liepājniekam vairākus jautājumus – kas viņam liedz mazākuma deputātiem atklāt Olimpiskā centra Ventspils finansējuma apjomu Lemberga vadītajai Ventspils Attīstības aģentūrai (VAA)? Kāds ir šīs aģentūras pienesums? Kura VAA persona konkrēti sniedz mārketinga padomus Olimpiskā centra Ventspils vajadzībām? Vai Aivars Lembergs? Vai Jānis Vītoliņš? Vai Guntis Blumbergs? Vai Uldis Boitmanis? Vai Imants Sarmulis? Proti, personas, kas ir VAA valdes locekļi. Kādus mārketinga padomus konkrēti šie cilvēki viņam ir snieguši, ja Olimpiskais centrs Ventspils ikgadēji šai biedrībai iemaksā 45 000 eiro?
«Šo summu mēs, mazākuma deputāti, galu galu atradām Olimpiskā centra Ventspils gada pārskata saimniecisko darbības izmaksu sadaļā,» atzīmē Kristovskis.
Pēc Kristovska paustā, VAA mārketinga pakalpojuma saņēmējs Liepājnieks uz nevienu no šiem jautājumiem nespēja vai nevēlējās atbildēt. Vienlaikus mazākuma deputāti atgādina, ka tieši caur VAA Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, pašvaldības Mārketinga padomes vadītājs Lembergs ikgadēji saņem publiskas izcelsmes naudu turpat 100 000 eiro apmērā.
«Kā valsts amatpersonai viņam šādi mārketinga pakalpojumi Olimpiskajam centram Ventspils būtu jāsniedz pa velti. Tā kā tas nenotiek, Lembergs atrodas klasiskā prettiesiskā interešu konflikta situācijā. Turklāt zīmīgi, ka šie mārketinga pakalpojumi nav spējuši Olimpiskā centra Ventspils darbību izvest no darbības zaudējumu joslas – sporta pasākumu apmeklētāju loks nepieaug. Un tomēr Liepājnieks šos izdevumus par Lemberga VAA pakalpojumiem nav pakļāvis Olimpiskā centra Ventspils izdevumu optimizācijai. Tādējādi VAA ir slogs, kas gremdē, palielina Olimpiskā centra Ventspils zaudējumus,» skaidro Kristovskis.