Pašlaik precīzi noteikt pār Lielupi un Driksu paredzētā tilta būvniecības finansējuma apjomus un avotus vēl nevar, apgalvo Jelgavas domes pārstāve Egita Veinberga.
Šonedēļ valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz jauna tilta būvniecību Jelgavas ziemeļu daļā. Tagad atbilstoši normatīvo aktu prasībām informatīvais ziņojums par paredzēto darbību tiks nosūtīts Eiropas Komisijai.
Veinberga klāsta, ka pirms tilta būvniecības ir paredzēts izveidot palienes zālāju platības Driksas kreisajā krastā, iepretim bijušā lidlauka teritorijai, un Lielupes labajā krastā, pie Ozolpils.
Šīs teritorijas spēšot nodrošināt tilta būvniecības negatīvās ietekmes kompensēšanu. Kompensējošo teritoriju izveides projektēšanu un darbus ir plānots sākt 2021.gadā un īstenot trīs gadu laikā. Veicot šos darbus, paredzēts izstrādāt arī jaunu dabas lieguma Lielupes palienas pļavas aizsardzības plānu.
«Par tilta būvniecības sākšanu, kas ietver arī projektēšanu, ir jālemj Jelgavas pilsētas domei. Par tilta projektēšanas, būvniecības un kompensējošo pasākumu īstenošanas finansējuma apjomiem un avotiem šobrīd precīzu atbildi nevaram sniegt,» komentēja domes pārstāve, piebilstot, ka pie nosacījuma, ka tilta būvniecībai ir atrasts finansējums, projektēšanas darbi varētu sākties 2021.gadā.
Domē skaidroja, ka tilta būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā saņemti ierosinājumi un priekšlikumi ziņojuma papildināšanai no valsts institūcijām un sabiedrības pārstāvjiem, tai skaitā nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Latvijas ornitoloģijas biedrības, Latvijas dabas fonda, biedrības Jelgavas attīstībai. Saņemtajās atsauksmēs izteikti gan viedokļi par tilta būvniecības nepieciešamību un īstenošanas pamatotību, gan bažas par sagaidāmo ietekmi uz Natura 2 000 teritoriju, kā arī trokšņa un gaisa piesārņojuma palielināšanos teritorijās, uz kurām paredzēts novirzīt daļu pilsētas transporta plūsmas.
Vairākos priekšlikumos ietverti arī ierosinājumi kompensējošo teritoriju izveidei un uzturēšanai.
Jau vēstīts, ka valdība atbalstījusi VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz jauna tilta būvniecību Jelgavas ziemeļu daļā, vienlaikus paredzot, ka tādā veidā tiks skarti 56,8 hektāri Natura 2 000 aizsargājamās teritorijas.
VARAM informē, ka pašvaldība iecerējusi tilta būvniecību pār Lielupi un Driksas upi, kā arī pieslēguma esošajām ielām izbūvi Jelgavas pilsētas ziemeļu daļā.
Ar to paredzēts nodrošināt papildus šķērsojumu pār Lielupi un Driksas upi, savienojot Jelgavas ziemeļu daļas teritorijas – Loka maģistrāles transporta mezglu ar izbūvējamo Atmodas ielu – un nodrošinot to sasaisti ar valsts un reģionālās nozīmes ceļiem.
Tilts būšot paredzēts autotransporta satiksmei, pa to būtu atļauta arī gājēju pārvietošanās un velosipēdu kustība. Plānotā tilta un pieeju izbūves kopgarums ir aptuveni 1 376 metri.
Ministrija uzskata, ka tilta būvniecība ir vienīgais risinājums, lai nodrošinātu gan pašreizējās, gan prognozētās Jelgavas pilsētas satiksmes organizācijas vajadzības, jo nav cita risinājuma kā nodrošināt abos Lielupes krastos esošo Jelgavas pilsētas ziemeļu teritoriju efektīvu savienošanu un attīstību, vienlaikus atslogojot pilsētas centru no pieaugošās transporta intensitātes.
«Projektam būs negatīva ietekme uz Natura 2 000 teritorijas integritāti jeb viengabalainību un tā īstenošanas rezultātā tiks būtiski samazinātas un negatīvi ietekmētas putnu sugām piemērotas dzīvotnes. Piemērotu dzīvotņu platību samazinājums negatīvās ietekmes dēļ skars 26% jeb 56,8 hektārus no Dabas lieguma I teritorijas kopējās platības,» atzīst ministrija.
Tomēr, lai kompensētu putniem piemērotu dzīvotņu zudumu un nodrošinātu piemērotu dzīvotņu izveidi tām pašām putnu sugām, kuras tiks ietekmētas līdz ar tilta būvniecību, VARAM sola izveidot kompensējošās palienes zālāju platības dabas lieguma teritorijas robežas, kurās jau ir līdzvērtīgs palieņu zālāju biotops vai pastāv iespēja nodrošināt līdzvērtīga palieņu zālāja biotopa izveidošanos.
Kopumā Natura 2 000 teritoriju paredzēts paplašināt ar trīs kompensējošām teritorijām kopējā platībā 55,69 hektāri.
Tilta būvniecības negatīvās ietekmes un kompensējošo pasākumu efektivitātes monitoringa pasākumus plānots sākt jau divus gadus pirms būvniecības un turpināt desmit gadus pēc tās īstenošanas.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka, lai atslogotu pilsētas centru no satiksmes, jau kopš 1976.gada Jelgavā tiek plānots izbūvēt apvedceļu un Ziemeļu tiltu pār Lielupi.