Sezonālā auto riepu maiņa rada ne tikai «sastrēgumus» autoservisos, bet arī aktualizē jautājumu, vai valstiskā līmenī ir izdevies atrisināt jautājumus, kas saistīti ar nolietoto riepu izgāztuvēm un šīs teritorijas atbrīvot no bīstamajiem atkritumiem, norāda Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) pārstāvji.
Nesenais plašais riepu ugunsgrēks Lietuvā, Alītā, kura dzēšana prasīja vairākas dienas un tā rezultātā radies apjomīgs vides piesārņojums, radot draudus arī cilvēku veselībai, apliecina, ka riepu izgāztuvju sakopšana un vides apdraudējuma risku novēršana Latvijā steidzami jārisina valstiskā līmenī, uzskata LRAA.
Latvijā jau vairākkārt ir degušas nelegālās atkritumu izgāztuves, taču mācību neesam guvuši.
«Galvaspilsētā un citviet Latvijā joprojām brīvā dabā ir apjomīgas riepu izgāztuves. Vairākus gadus tiek cerēts un gaidīts, ka par maksātnespējīgiem atzītie uzņēmumi, kuri šīs izgāztuves izveidojuši, paši tās arī sakops. Taču tā ir augsta riska spēle ar uguni, kuras cena var būt ikviena iedzīvotāja veselība un drošība,» komentē LRAA vadītāja Tīna Lūse.
Viņa atgādina, ka Lietuvā riepu ugunsgrēka dzēšana prasīja vairākas dienas, tika evakuēti cilvēki un vides eksperti norāda uz apjomīgu vides piesārņojumu, kura sekas cilvēki jutīs vēl gadu desmitiem.
«Diemžēl Latvijas pieredze liecina, ka satraukums par nolietoto riepu vai citu videi kaitīgo atkritumu neatbilstošu apsaimniekošanu un uzglabāšanu rodas tikai brīdī, kad tie jau radījuši postījumus dabā. Tāpēc, lai izslēgtu līdzīgu ugunsgrēku iespējamību Latvijā, aicinām Latvijas atbildīgās iestādes un pašvaldības steidzami rīkoties, likvidējot šīs riepu izgāztuves, sakopjot teritorijas un normatīvajos aktos pastiprinot ražotāju atbildības sistēmu un to klientu darbības kontroli, nodrošinot, ka nolietotās riepas nonāk pārstrādē, nevis izgāztuvēs,» aicina Lūse.
Lasiet arī: Lietuvā pēc riepu noliktavas ugunsgrēka prognozē ilglaicīgu piesārņojumu
Vienlaikus viņa atzinīgi novērtē, ka Valsts vides dienests (VVD) kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu sācis arī preventīvo darbu, piemēram, veicot autoservisu informēšanu un pārbaudes, lai konstatētu vai tajos tiek ievērotas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas prasības attiecībā uz riepām, akumulatoriem, nolietotajām eļļām u.c.
Vienlaikus asociācijas skatījumā nepieciešamas arī izmaiņas normatīvo aktu līmenī, kas noteiktu līdzatbildību videi kaitīgo atkritumu novietotājiem tirgū tajos gadījumos, ja viņu izvēlētās ražotāju atbildības sistēmas darbībā konstatēti pārkāpumi un nav nodrošināta atbilstoša atkritumu apsaimniekošana un gala pārstrāde.
Pētījumi liecina, ka līdz 2018.gada beigām Latvijā bija uzkrātas jau aptuveni 100 tūkstoši tonnas nepārstrādātu riepu, tostarp ar tendenci apjomam palielināties, atzīmē asociācijā.
«Pašreiz Latvijā divās riepu pārstrādes rūpnīcās var pārstrādāt kopā ap 15 tūkstošiem tonnu gadā, kas ir līdzvērtīgs oficiāli tirgū novietotajam riepu apjomam. Taču Lietuvā notikušais ugunsgrēks ietekmēs arī kopējo situāciju Baltijā, jo reģionā pieejamās pārstrādes jaudas ir samazinājušās. Latvijā pārstrādes jaudas var palielināt, taču tas prasa papildus investīcijas. Tāpat valstiskā līmenī jāveicina otrreizējo izejvielu izmantošana, piemēram, publiskās infrastruktūras objektos (piemēram, sporta un rotaļu laukumu segumos, un arī ceļu būvē,» komentē eksperti.
LRAA pērn novembrī sāka arī iniciatīvu Riepa ar rītdienu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu riepu apsaimniekošanas sistēmas darbību Latvijā, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem nodot riepas to tirdzniecības vietās. Kopumā iniciatīvai pievienojušies trīs riepu importētāji un 111 tirdzniecības vietas.