Raizējoties par iespējamu budžeta vietu samazināšanu, Latvijas Studentu apvienība (LSA) uz tikšanos uzaicinājusi izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), lai pārrunātu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumus izmaiņām budžeta vietu piešķiršanas kārtībā un reflektantu uzņemšanas kritērijos, informē organizācijā.
«Ministrija ar abiem priekšlikumiem klajā nākusi negaidīti, un tie nav apspriesti ar nozares organizācijām,» pauž LSA.
Studējošo pašpārvalžu rīcībā nonākusi informācija, ka septembrī un oktobrī IZM ministrijas darbinieki ir nosūtījuši elektroniskas vēstules valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu administrācijām, piedāvājot izvērtēt variantu 2020. gadā daļēji pāriet uz optimālajiem studiju izmaksu koeficientiem, nemainot kopējo piešķirtā finansējuma apmēru jeb atstājot to iepriekšēja gada līmenī, bet samazinot studiju vietu skaitu, sevišķi aicinot izvērtēt tās studiju programmas, kurās novērojams liels studējošo atbirums vai grūtības aizpildīt budžeta vietas. Uzsvērts, ka tas attiecas arī uz budžeta vietu piešķīrumu doktorantūras studiju programmās, kurās ir vērojams liels atbirums.
LSA ar Šuplinsku arī vēlas pārrunāt stingrākus uzņemšanas kritērijus, kas paredz 2020.gada uz budžeta vietu varētu pretendēt ar vidējo atzīmi vismaz septiņi un bez nesekmīgām atzīmēm atestātā. Apvienība atgādina, ka nav skaidrs, kādi dati un pētījumi ņemti vērā, izvēloties tieši šādus kritērijus reflektantu uzņemšanai studiju programmās.
LSA ieskatā izvirzītās prasības pretendēšanai uz budžeta vietu 2020.gadā ir «ne tikai nepamatotas, bet arī nepārdomātas un sasteigtas, neņemot vērā to, ka nepieciešams aprobēt tikko apstiprināto vidējās izglītības standartu un tā rezultātus.»
Kopumā organizācijas skatījumā IZM iniciatīva palielināt finansējuma apjomu uz vienu studiju vietu un veicināt pāreju uz optimālajiem koeficientiem ir pozitīvi vērtējama, tomēr atbalstāma tikai piešķirot augstākajai izglītībai papildu finansējumu. LSA uzsver, ka kategoriski iebilst budžeta vietu skaita samazināšanai.
Apvienība atgādina, ka šādi priekšlikumi iepriekš nav pārrunāti nedz ar studējošo pārstāvjiem, nedz ar nozares organizācijām, lai gan tās tieši skar studējošo intereses. LSA atzīst, ka tas raisa bažas, kas IZM nevēlas veicināt atvērtu dialogu ar tieši iesaistītajām pusēm.
Lasiet arī: Augstākās izglītības reforma: Sapnis par TOP 500 un izcila zinātne taupības režīmā
«LSA, kā arī citi ministrijas sociālie partneri, piemēram, Augstākās izglītības padome, vairākkārt ir norādījusi, ka Latvijai būtu nepieciešams izvirzīt skaidru stratēģisko mērķi – veikt pāreju uz pilnībā valsts dotētu augstāko izglītību līdzīgi, kā tas ir ieviests Igaunijā un Ziemeļvalstīs, taču šobrīd piedāvātā ministrijas pieeja virzās tieši uz pretējo, veicinot augstākās izglītības elitārismu un zemu pieejamību,» atgādina apvienībā.