Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki jau vairākkārt tikuši sodīti par sensitīvu datu noplūdi. Darbinieki tiek cauri ar gana niecīgiem disciplinārsodiem, kamēr informācija, iespējams, nonāk pie personām, kas iegūtos datus var izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Kāpēc valsts iekšējās drošības jautājumi tiek sargāti kā tukši vārti hokejā un kam par to ir jānes atbildība?
BNN redzeslokā nonāca kārtējais gadījums, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) soda VID amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām. Proti, 14.novembrī tika paziņots, ka VID darbinieces, personisku motīvu vadītas, aplūkoja informāciju, kas viņām nebija nepieciešama amata pienākumu pildīšanai. Tās bija galvenās nodokļu inspektores Olga Loginova un Linda Burova-Bērziņa, apstiprina VID. Soda apmērs gana niecīgs par pieķerto nelikumīgo informāciju – 70 un 80 eiro.
Sazinoties ar VID konsultantu komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andreju Vaivaru un lūdzot komentēt esošo situāciju, viņš pauž: «Tā nav bijusi informācijas noplūde, bet runa ir par skatīšanos. Šie cilvēki, latviski sakot, bija līduši failos, kas uz viņiem neattiecas. Darbinieces informāciju nav padevušas tālāk.»
Uz BNN jautājumu, vai zināms, kādu informāciju darbinieces skatījušas, Vaivars atbild, ka viņam tas nav zināms, piebilstot, ka tā nav izpaužama.
Proti, VID darbinieks apgalvo, ka tā nav klasificējama kā informācijas noplūde, ja darbinieks piekļūst informācijai, kas nav nepieciešama viņa amata pienākumu pildīšanai. Vaivars ir drošs – VID Iekšējās drošības pārvalde ir pārliecinājusies, ka darbinieces «nevienam nav neko teikušas».
Telefonsarunā Vaivars atzīst, ka VID saviem darbiniekiem vairākkārt ir izteicis brīdinājumus, ka šādi rīkoties nav atļauts.
Neskatoties uz to, ka darbinieku amati un pienākumi atšķiras, nav tā, ka pie tās pašas nodaļas kolēģu failiem nav iespējas tikt, pauž VID konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos. «Piekļuve nav noslepenota pilnībā,» atzīmē Vaivars.
Tas nav pirmais gadījums, kad VID par piekļuvi sensitīviem datiem amatpersonas nevis atlaiž, bet gan uzliek tikai disciplinārsodu.
Tas savukārt rada pārdomas, ka dienestam jau sen būtu bijis nepieciešams veikt izmaiņas VID struktūras uzraudzībā. Jāsaprot, ka problēmas dienestā ir vērtējamas kā valsts iekšējās drošības jautājums. Ja konkrēto gadījumu nedēvē par informācijas noplūdi, ir jāapzinās, ka VID darbinieces informāciju ir ieguvušas nelikumīgā veidā. Vai aizsardzības trūkuma pamatā var būt amatpersonu vēlme «ieskatīties» viņiem neatļautos failos, kas iedzīvotājos tomēr neraisa pārliecību, ka redzētā informācija nav padota tālāk, bet godprātīgi noglabāta pie sevis? Vai tādēļ darbiniecēm ļauts pēc 70 un 80 eiro soda turpināt ieņemt savus amatus?
Sazinoties ar soda piemērotāju KNAB par to, kā vērtēti soda apmēri VID amatpersonu pārkāpumu gadījumos, tiek sniegta atbilde: «Lemjot par soda apmēru, KNAB vadās pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā, t.sk. vērtē izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.»
«Drošības pasākumi informācijas datu aizsardzībā VID ir jāveic kā higiēna»
Savukārt valsts kontroliere Elita Krūmiņa intervijā BNN par VID ierobežotas informācijas un datu «apsaimniekošanu» uzsver, ka par datu aizsardzību ir stingri atbildīgs katras institūcijas vadītājs. «Iekšējā kontrole ir jāizveido tāda, lai informācijas noplūde nebūtu iespējama.»
Drošības pasākumi informācijas datu aizsardzībā VID ir jāveic kā «higiēna». Tiem darbiem būtu jābūt pašsaprotamiem, jo datu bāzēs glabājas ļoti sensitīva informācija, piemēram, nodokļu auditi, nodokļu maksājumu vēsture, parādi, nodokļu pārskaitījumu apmērs u.tml. Valsts kontrole (VK) atzīmē, ka ar VID tiek par to runāts katru gadu; dienesta rokās ir milzīgs resurs, kas jāapsaimnieko ar vislielāko rūpību.
Krūmiņa norāda, ka ir bijusi diskusija par VID darba pieeju šajos jautājumos. VK esot uzsvēris, ka šo sfēru ir ļoti svarīgi sakārtot. Tāpat ir runāts par to, cik bieži jāveic drošības auditi; un tā nav birokrātija, bet gan nodrošinājums pret iespējamiem riskiem, uzsver Valsts kontrolē.
Svarīgi, kā strādā cilvēki, kam ir pieejama informācija ar sensitīviem datiem. «Ir vairāki veidi, kā iestādei nodrošināt, lai cilvēkiem būtu pieejama [tikai] tā informācija, kas viņiem ir nepieciešama darba vajadzībām. Tāpat [Valsts ieņēmumu dienestam] ir iespēja nodrošināt, lai vienmēr būtu izsekojams, kas pie šīs informācijas ir ticis klāt.»
Ja VID rīcībā ir sensitīvi personas dati, tad kaut kas nav kārtībā ar pašu VID. Ir saprotams, ja viņu rīcībā ir personas dati, bet sensitīviem (personas reliģiskā pārliecība, veselības stāvoklis, ādas krāsa u. tml.) tajā kantorī nebūtu nemaz jābūt.
Jābūt likumam,ka cilvēks tiek uzreiz informēts,ka tāda un tāda auka ir skatījusies datus.
Lai raksta paskaidrojumus tiem cilvēkiem,kuru datus nelegāli skatījušās un atbilde- nav padevušās tālāk-“no vid kantorpuiša puses ir tāda žēla šļupstēšana par neko.