Latvijas Bankas būtiskākajai prioritātei ir jābūt atbildībai par finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, sacīja potenciālais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Augstā amata pretendents norādīja, ka svarīgi šo atbildību skaidrāk noteikt likumā par Latvijas Banku, kā arī vērienīgāk to īstenot praksē. Cērps uzsvēra, ka Latvijas finanšu sistēmai ir daudz būtisku izaicinājumu, piemēram, aptuveni desmit bankām ir jāmaina biznesa modeļi, jo jāpārorientējas prom no līdz šim veiktās augsta riska nerezidentu apkalpošanas.
Pie finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanas kopā jāstrādā visām trim atbildīgajām institūcijām – Latvijas Bankai, FKTK un Finanšu ministrijai, uzskata potenciālais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts.
Saskaņā ar FKTK vadītājas Santas Purgailes teikto piecām bankām ir nepieciešams veikt būtiskus risku mazināšanas pasākumus, atzīmēja Cērps. Viņš norādīja, ka šajā kontekstā Latvijas Bankai jāsniedz redzējums, kas jādara sistēmisko risku mazināšanai.
Laika ziņā aktuālākā prioritāte ir ātri atjaunot Latvijas Bankas reputāciju, uzsvēra Cērps. Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijas Bankai pašlaik uzticas 45% iedzīvotāju, taču šis rādītājs varētu būt augstāks.
Tāpat nepieciešams uzlabot Latvijas Bankas pārvaldi, palielinot arī viedokļu dažādību Latvijas Bankas padomē, skaidroja potenciālais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts. Pirms sīkākas iepazīšanās ar padomes darbu viņš atturējās komentēt, kā tehniski tas tiks veikts.
Cērps norādīja, ka jāstrādā pie Latvijas Bankas darbības efektivitātes uzlabošanas, jo tās darbība pašlaik izmaksā dārgi. Bijušais FKTK vadītājs kā piemēru minēja Igaunijas centrālo banku, kuras uzturēšanas izmaksas esot par 16 miljoniem eiro mazākas nekā Latvijas Bankas darbības izdevumi.
Cērps arī norādīja, ka Latvijas Bankas darbinieku skaits ir lielāks par Zviedrijas centrālajā bankā nodarbināto skaitu, lai gan šī valsts pēc iedzīvotāju skaita ir piecreiz lielāka un tās finanšu tirgus ir 30 reizes lielāks par Latvijas finanšu tirgu. Reizē vaicāts, vai tas nozīmētu kādu darbinieku atbrīvošanu no amata, Cērps norādīja, ka pagaidām nevar to komentēt, jo vispirms jāveic bankas darbības analīze.
Lasiet arī: Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu
Kā ziņots, starp iespējamajiem Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem minēti arī pašreizējais Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka.
Kandidatūras Latvijas Bankas prezidenta amatam jāizvirza līdz 29.novembrim. Centrālās bankas prezidentu amatā ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit parlamentāriešu ierosinājuma.
Latvijas Bankas pašreizējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas 21.decembrī.