Paredzams, ka Baltijas ostās samazināsies kravu apjomi, Krievijas tranzītbiznesa uzņēmējiem kravas pārvirzot uz savas valsts ostām. Tas savukārt rada draudus ilgi lolotajam dzelzceļa elektrifikācijas projektam Latvijā, informē TV3 raidījums Nekā personīga.
Nekā personīga zināms, ka Krievijas tranzītbiznesa uzņēmējiem nācies noslēgt vienošanos ar valsti, kas paredz konkrētu laika rāmi, kura laikā viņiem kravas no Baltijas ostām jāpārceļ uz ostām Krievijā. Dati dzelzceļa pārvadājumiem novembrī liecina, ka akmeņogļu kravu apjoms krities vairākas reizes.
Satiksmes ministrija (SM) uzdevusi Latvijas dzelzceļam (LDz) pārskatīt uzņēmuma izdevumus un gatavoties sliktākajam scenārijam. Tāpat ir neskaidra 318 miljonus vērtā dzelzceļa elektrifikācijas projekta nākotne.
Lietuva un Igaunija savus dzelzceļus jau modernizē, kas nozīmē, ja Latvija savu projektu atliks, tā konkurentiem zaudēs. Arī kravu kritums LDz nozīmē zemākus ienākumus, kas savukārt rada draudus, ka uzņēmums viens pats nespēs īsteno elektrifikācijas projektu un, iespējams, būs nepieciešama papildu nauda no valsts budžeta, secina Nekā personīga.
Žurnālisti norāda, ka straujas Krievijas kravu kritums nozīmē, ka tuvojas scenārijs, kurā elektrifikācijas projekts kļūst finansiāli neizdevīgs.
Krievija gadiem ilgi draudējusi kravas no Baltijas pārvirzīt uz savām ostām, tomēr to apjomi piedzīvoja būtisku kritumu vien pēc Krimas aneksijas.
Nekā personīga zināms, ka Kremlī nesen sagatavotais plāns paredz tradicionālās kravas samazināt līdz nullei un caur Latviju vest tikai bīstamās kravas.
«Tas jau nav nekāds noslēpums, ka Krievija īsteno tos stratēģiskos plānus, kādi viņiem ir jau nosprausti daudzus gadus – kravu pārorientēšana uz savām ostām. Kopējais kravu apjoms arī paredzamā nākotnē samazināsies. Tāpēc LDz ir jāstrādā pie elastīgākas izmaksu samazināšanas programmas, lai būtu iespējams tajā brīdī, kad apjomi samazinās, attiecīgi mazināt arī izmaksas,» raidījumam komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Nekā personīga vēsta, ka Rīgas Brīvostā līdzīgi kā aizvadītajā gadā valda neziņa, vai šogad ostā tiks pārslēgti līgumi ar piegādātājiem Krievijā. Tieši šīs valsts akmeņogles veido trešo daļu no kravu apjomiem Rīgas Brīvostā.
LDz pārvadāto kravu apjoms šī gada janvārī vēl bija pagājušā gada līmenī, tomēr tad sekoja kritums. No vasaras līdz oktobrim kopējais apmērs nav bijis lielāks par 87% no pirms gada pārvadātajām kravām, norāda žurnālisti. Ievērojamākais kritums bijis tieši akmeņoglēm un naftas produktiem – attiecīgi mīnuss 15,5% un 19,1%.
Nekā personīga pieejamie dati par Rīgas Brīvostā pārkrauto ogļu apjomu liecina, ka šī gada novembrī tas sarucis jau trīs reizes, salīdzinot ar šī gada oktobri.
Vēl par šo tematu: Noslēgts 318 miljonu vērts Kohēzijas fonda līgums par dzelzceļa elektrifikāciju Latvijā
«Neoficiālās ziņas ir tādas, ka Krievijas lielākie kravu nosūtītāji ir Krievijas valdībai parakstījušies par grafiku kādā veidā viņi samazinās kravu plūsmas sūtīšanai caur Latvijas ostām. Tā kā Krievijas valdība ir piegājusi ļoti nopietni šoreiz tam jautājumam,» raidījumam apstiprina Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks.
Viņš arī atzīst, ka kravu kritums redzams jau tagad – šī gada pirmajos deviņos mēnešos kravu apjomi kopumā samazinājušies par 12,5% salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2018.gadā.
«Daudz drūmāks sevišķi arī ogļu ziņā, kas mums bija glābējs. Šobrīd ogļu apjomi ir tik zemi, kas ir zemāk nekā pašas pesimistiskākās prognozes, kas bija pirms pusgada,» atzīst Iesalnieks.
Iepriekšējā valdība lēmusi, ka, kravu apjomam piedzīvojot dramatisku kritumu, valsts varētu atteikties no 318 miljonu eiro vērtā dzelzceļa elektrifikācijas projekta.
Nekā personīga atgādina, ka jau tagad LDz ir kredītsaistības, kas lēšamas tuvu 200 miljoniem. Apgūstot Eiropas Savienības (ES) projektu naudu laikā, kad kravu apjomi samazinās, LDz nāksies vai nu celt tarifus, vai arī prasīt naudu no valsts.
LDz elektrifikācijas projekta dokumentus aizsūtījis uz Eiropas Komisiju, un drīzumā iecerēts sākt iepirkumus. Nākamgad iecerēts veikt projektēšanu, bet būvdarbus pabeigt līdz 2023.gada beigām, vēsta TV3 raidījums.
Lasiet arī: Linkaits: Latvijas dzelzceļš piedzīvo sāpīgas, taču nepieciešamas pārmaiņas
«Kravu apjomu rādītājus mēs tiešām monitorējam un daudz ko darām, lai kravas pieaugtu Latvijas virzienā. Taču jāsaka tā, ka kravu apjoms ir ļoti atkarīgs no ģeopolitskās situācijas. Ja paskatāmies gadu griezumā, kā kravas ir mainījušās, tad šobrīd varam teikt, ka atrodamies 2017.gada apjomā un vēl nav tā kritiskā robeža, lai pārvērtētu projekta esamību vai izšķirtos par kādu savādāku risinājumu,» žurnālistiem komentē SM Attīstības direkcijas direktore Sandra Caune.
«Jau Kučinska valdība noteica ļoti stingru fiskālo rāmi – valdība atbalsta šādu projektu pie nosacījuma, ja tas neietekmē valsts budžetu, neietekmē valsts saistības. Tiklīdz LDz indicē, ka būs jānāk pie valdības ar prasību pēc subsīdijas vai pēc kāda finansiāla atbalsta, valdībai šādam projektam atbalsta nav,» saka satiksmes ministrs Linkaits.