Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.
Kā vēsta britu ziņu portāls The Guardian, ceturtdien, 5.decembrī, lielā daļā Francijas sabiedriskā transporta kustības apstāšanos izraisīja valsts mēroga transporta streiks. Gaidāms, ka tas turpināsies vēl vairākas dienas, jo nepiekāpīgi noskaņotas arodbiedrības uzskata, ka prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) iecere ir piespiest miljoniem valsts iedzīvotāju strādāt ilgāk vai saņem mazākas pensijas.
Streiks smagi skāris dzelzceļa, metro un autobusu kustību. Tikuši atcelti arī atsevišķi aviolidojumi un bijušas slēgtas daudzas skolas.
Parīzē lielam protestētāju gājienam klātienē līdzi sekojuši vairāk nekā 6 000 policistu, bruņojušies ar pūļa savaldīšanas ekipējumu. Tie pārmeklējuši tūkstošiem demonstrācijas dalībnieku somas un dienas gaitā veikuši vairāk nekā 70 arestus. Gan Parīzē, gan Nantes pilsētā agresīvi noskaņotai protestētāju daļai policija atbildējusi ar asaru gāzi.
BNN jau vēstīja, ka Makrons iecerējis vienkāršot pašreizējo Francijas pensiju sistēmu, kurā pašlaik ir vairāk nekā 40 pensiju plānu versijas, kur vairumam ir savi pensionēšanās vecumi un priekšrocības. Francijas prezidents ir pārliecināts, ka pašreizējā sistēma ir negodīga un pārāk dārga.
Makrons vēlas vienu sistēmu, kurā par katru iemaksāto eiro visiem pensionāriem ir vienādas tiesības.
Iepriekšējiem Francijas prezidentiem pensiju sistēmas sakārtošana nav izdevusies. 1995.gadā Žaka Širaka (Jacques Chirac) konservatīvajai valdībai nācās piekāpties pēc nedēļu ilgiem protestiem. Arī šoreiz cīņa solās būt sīva, jo kreisi noskaņotās arodbiedrības Francijā pēdējos gados ieguvušas vairāk biedru un sabiedrība atbalsta.
Šī cīņa arī solās noteikt Makrona prezidentūras otrā posma noskaņojumu, jo plānots reformēt arī bezdarbnieku pabalstus.
Iepriekšējiem Francijas prezidentiem pensiju sistēmas sakārtošana nav izdevusies. 1995.gadā Žaka Širaka (Jacques Chirac) konservatīvajai valdībai nācās piekāpties pēc nedēļu ilgiem protestiem. Arī šoreiz cīņa solās būt sīva, jo kreisi noskaņotās arodbiedrības Francijā pēdējos gados ieguvušas vairāk biedru un sabiedrība atbalsta.