Daugavpilī mirušai pacientei konstatētais trakumsērgas vīruss ģenētiski pieder vīrusiem, kas cirkulē Āzijā, BNN noskaidroja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
To apstiprina informācija, ko SPKC piektdien, 6.decembrī, saņēmis no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR.
Kā norāda SPKC, šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.
Vēl par šo tematu: Pirmo reizi kopš 2003.gada Latvijā mirusi, iespējams, ar trakumsērgu inficēta sieviete
Kaut cilvēka inficēšanās no cilvēka ir drīzāk «teorētiska», tomēr, ņemot vērā iespējamos riskus, ārstu uzmanība tiek pievērsta katram gadījumam, kad nevar izslēgt inficēšanās iespējamību, slimnieka siekalām nokļūstot uz cita cilvēka gļotādas, bojāto ādu vai brūces (piem., veicot slimnieka aprūpi vai kopšanu). Tādēļ SPKC epidemiologi turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā nozīmīgs kontakts ar pacienti. Sadarbībā ar ārstiem katrā konkrētajā gadījumā tiek veikta inficēšanās riska izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā (pastāvot hipotētiskajam inficēšanās riskam) tiek nozīmēta vakcinācija pret trakumsērgu.
SPKC atgādina, ka vakcinācija pret trakumsērgu vienmēr ir nepieciešama pēc kontakta ar slimu vai iespējami slimu dzīvnieku (dzīvnieka kodums, saskrāpējums, slimā dzīvnieka siekalu nokļūšana uz gļotādām, bojātu ādu, brūcēs u. c.). Īpaša piesardzība ir nepieciešama ceļotājiem, kuri apmeklē trakumsērgas ziņā nelabvēlīgas valstis.
Pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti (pa vienam gadījumam gadā) 1993., 1996. un 2003. gadā. Pēdējo reizi trakumsērga dzīvniekiem Latvijā konstatēta 2012. gadā, no trakumsērgas brīvas valsts statuss Latvijai piešķirts 2015.gadā.