Valdība vienojās par Latvijas atbalstu Eiropas Savienības (ES) mērķim līdz 2050.gadam kļūt par vienu no pirmajiem reģioniem, kas sasniedz siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmeni jeb klimatneitralitāti.
Šie jautājumi tiks skatīti tuvākajā Eiropadomes 27 Eiropas Savienības dalībvalstu formāta sanāksmē. Dalībvalstīm Eiropadomes laikā būs jāvienojas par ES klimata neitralitātes sasniegšanu līdz 2050.gadam. Paredzama diskusija par ES atbalsta mehānismiem dalībvalstīm klimata neitralitātes sasniegšanai un Komisijas 11.decembrī plānotās Zaļās vienošanās jeb Green Deal priekšlikuma elementiem.
Latvija atbalsta ES mērķi līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti, intensificējot un paplašinot rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanā, vienlaikus sniedzot ieguldījumu gan globālo klimata pārmaiņu mazināšanā, gan ES ekonomikas modernizācijas un konkurētspējas palielināšanā, uzsvērts pozīcijā.
Saistībā ar ES daudzgadu budžetu, valstu un valdību vadītāju diskusijas pamatā būs Somijas prezidentūras sagatavotais atjaunotais sarunu ietvara dokuments, ko tā izplatīja 2.decembrī.
Paredzams, ka valstu vadītāju diskusija būs visaptveroša, dalībvalstīm uzsverot savas būtiskākās prioritātes ES daudzgadu budžetā. Tā kā nav paredzams, ka izdosies panākt būtisku progress sarunās, provizoriski tiek plānota ārkārtas Eiropadomes sanāksme februārī.
Tomēr Latvija pauž atbalstu, lai vienošanās par ES daudzgadu budžetu notiktu laicīgi. ES daudzgadu budžetam jānodrošina pietiekams finansējums gan tradicionālo ES politiku – kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas – mērķu sasniegšanai un pilnvērtīgai mazāk attīstīto valstu un reģionu konverģencei, gan jauno prioritāšu īstenošanai, piemēram, migrācijas, klimata pārmaiņu un aizsardzības jomās.
Latvijas prioritātes sarunās par daudzgadu finanšu shēmu nav mainījušās. Svarīgi ir nepieļaut būtisku finansējuma samazinājumu kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikās, panākt tiešmaksājumu izlīdzināšanu lauksaimniecībā, nodrošināt pietiekamu finansējumu Rail Baltica projektam, kā arī nodrošināt pieeju ES centralizēti vadītajām programmām, piemēram Apvārsnis Eiropa, uzsvērts pozīcijā.
Tāpat Eiropadomē plānots apspriest Eiropas Parlamenta virzīto iniciatīvu – konferenci par Eiropas nākotni. Konference ilgtu no 2020.gada līdz 2022.gadam. Tajā plānots iesaistīt visas ES institūcijas, dalībvalstis, nevalstisko sektoru un iedzīvotājus. Eiropadomē dalībvalstīm būs iespēja izteikties par šīs idejas attīstības procesu.
Lasiet arī: Dombrovskis: No jaunās EK izvirzītajām prioritātēm Latvijai visvairāk darāmā būs ekonomikas attīstībā
Latvija atbalsta konferenci par Eiropas nākotni kā veidu, kas nodrošina ES iedzīvotāju lielāku iesaisti diskusijā par aktuālajiem ES jautājumiem un Eiropas nākotni. Visām trīs institūcijām – ES Padomei, Komisijai un Parlamentam – jābūt vienlīdz iesaistītām gan konferences sagatavošanā, gan vadīšanā. Valdība pauda uzskatu, ka konferencei galvenokārt jāfokusējas uz politikām, kas jau atspoguļotas Stratēģiskajā darba kārtībā un Pilsoņu konsultācijās identificētajiem jautājumiem.
Eiropadomes 27 Eiropas Savienības dalībvalstu formāta sanāksmē, kas notiks 13.decembrī, plānots apriest aktuālo situāciju un turpmākos soļus breksita procesā. 12.decembrī Lielbritānijā notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Ja Lielbritānijas parlaments ratificēs Izstāšanās līgumu, paverot ceļu sakārtotam breksitam nākamā gada 1.februārī, uzreiz pēc tam būs jāsāk sarunas par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām.
Nacionālajā nostājā pausts, ka Latvija vēlas sakārtotu Lielbritānijas izstāšanos no ES. Tikai sakārtota izstāšanās nodrošina tiesisko noteiktību un visaugstāko pilsoņu tiesību aizsardzības līmeni. Valdība paudusi cerību, ka izstāšanās līgumu laicīgi ratificēs un puses varēs nekavējoties sākt sarunas par nākotnes attiecībām. Latvijas interesēs ir saglabāt maksimāli ciešas ES un Lielbritānijas attiecības, īpaši ārējo attiecību jautājumos, drošībā un aizsardzībā, kā arī tirdzniecībā un mobilitātes jomā.