Tallina Igaunijā gluži kā Rīga Latvijā ir valsts ekonomikas dzinējspēks. 2018.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Tallinas reģionā bija 167% no Igaunijas vidējā. Tas ir ievērojams īpatsvars, tomēr, salīdzinot ar 173% 2014.gadā, redzams kritums.
Kā paziņojumā presei piektdien, 13.decembrī, vēsta Igaunijas Statistikas pārvalde, Harju apriņķis, kas ieskauj Tallinu, 2018.gadā radījis 65% no valsts kopējā IKP.
Nākamie ekonomiski spēcīgākie reģioni bijuši Tartu apriņķis un Austrumviru apriņķis Krievijas pierobežā ar attiecīgi 10% un sešiem procentiem no kopējā IKP.
Ieskatu reģionu ekonomiskās attīstības tendencēs sniedz Igaunijas Statistikas pārvaldes dati par IKP uz vienu iedzīvotāju par 2014.gadu. Lai arī visu 15 apriņķu salīdzinājumā virs valsts vidējā rādītāja gan 2014., gan 2018.gadā bija vienīgi Harju apriņķis, astoņi no pārējiem apriņķiem ir piedzīvojuši izaugsmi.
Visstraujāko attīstību no Igaunijas «ne-Tallinas» reģioniem piedzīvojis Tartu apriņķis (2018.gadā 91% no Igaunijas vidējā IKP uz vienu iedz.).
Tam seko Jegevas apriņķis (48% no Igaunijas vidējā IKP), kas atrodas valsts austrumos, un Hījumā apriņķis (54% no Igaunijas vidējā IKP), kurā ietilpst Hījumā un citas rietumu salas.