Pirmo reizi kopš 2013.gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās, liecina Swedbank aptaujas rezultāti.
Trešdaļa (27%) aptaujāto uzskata, ka salīdzinājumā ar 2018.gadu viņu mājsaimniecības finansiālā situācija piedzīvojusi nelielus uzlabojumus. Savukārt 4% uzskata, ka piedzīvojuši ievērojamus uzlabojumus finansiālajā situācijā. 43% uzskata, ka gada laikā viņu mājsaimniecības finansiālā situācija nav mainījusies.
Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus, liecina aptaujas rezultāti.
Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55 – 63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Šī grupa un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem arī visbiežāk izjūt negatīvas izmaiņas ienākumu līmenī
Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies.
«Aizvien plašāks iedzīvotāju loks ir izjutuši pārmaiņas savā ikdienā, kas pamatā balstās uz kopējo ienākumu pieaugumu. Realitātē redzams pēdējo gadu darba algas pieauguma efekts, kas laika gaitā aptvēris pietiekami plašu iedzīvotāju loku, ļaujot savu finansiālo situāciju drosmīgi novērtēt ar plus zīmi,» norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.
Negatīvā ietekme – tēriņi par mājokli, transportu un pārtiku
Visnegatīvāk mājsaimniecību rocību jau trešo gadu pēc kārtas visās vecuma un ienākumu līmeņa grupās, ietekmējis tēriņu pieaugums pārtikas iegādei un ikmēneša izdevumiem par mājokli un transportu, liecina Swedbank pētījums.
Tomēr šogad uzlabojusies mājsaimniecību spēja mēneša beigās «savilkt galus kopā», pieaugusi drošība par savu darba vieta. Pozitīva ietekme bijusi arī valsts likumdošanas izmaiņām, lai gan vienbalsīgi negatīvi tiek vērtēta valsts likumdošanu izmaiņām, kas ietekmē mājsaimniecību izdevumus attiecībā uz akcīzes precēm un valsts un pašvaldību pakalpojumiem un transporta izdevumiem, ikmēneša izdevumiem par mājokli un pārtiku.
«Lai gan iedzīvotāju ikmēneša ienākumi pastāvīgi nedaudz palielinās, vienlaikus palielinās arī neizbēgamās izmaksu pozīcijas par pārtiku, dzīvesvietu, transportu. Tāpēc vairums cilvēku nevar pilnībā izbaudīt pieaugošos ienākumus un skaidri apzinās papildu izdevumu cēloni,» norāda Kropa.
«Kā rāda aptaujas dati, pastāv cieša saikne starp iedzīvotāju ienākumu līmeni un spēju veidot uzkrājumus – jo augstāki ienākumi, jo biežāk iedzīvotāji jūt pozitīvas pārmaiņas un var atlicināt vairāk līdzekļu nebaltām dienām vai lielākiem pirkumiem,» komentē ekonomiste.
Vismazāk Latvijas iedzīvotāju turību šogad negatīvi ietekmējušas izmaiņas tādās jomās kā mājsaimniecības kopējais parādu apjoms un valsts un pašvaldības pabalsti un to pieejamība – vairāk nekā puse iedzīvotāju jau trīs gadus pēc kārtas nejūt īpašas izmaiņas šajās pozīcijās, liecina pētījuma rezultāti.
Nākotnes vērtējums – piesardzīgs
Prognozējot savas mājsaimniecības finanšu situācijas izmaiņas nākamo 12 mēnešu laikā jebšu jaunajā gadā, nekādus optimisma rekordus nenovēro un tendences ir līdzīgas iepriekšējos gados.
Kopumā 27% iedzīvotāju uzskata, ka tā uzlabosies, bet tikpat daudz ir to, kuri bažījas, ka situācija pasliktināsies. 31% iedzīvotāju domā, ka finansiālā situācija viņu mājsaimniecībā nākamgad paliks nemainīga.
Lasiet arī: Ceturtdaļa latviešu domā, ka pēc gada uzlabosies ģimenes finansiālais stāvoklis
Visoptimistiskāk noskaņoti ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 50% uzskata, ka nākamais gads būs labvēlīgs.
Iedzīvotāji, kuru finanšu situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī nākamgad, turpretī tie, kuru finanšu situācija pasliktinājusies, lielākoties arī uz nākamo gadu raugās pesimistiski, liecina aptaujas rezultāti.