Vēja enerģijas attīstībai Latvijā traucē pašreizējā likumdošana un politiskie šķēršļi, secinājis vides aizsardzības organizācijas Zaļā brīvība pētnieks Reinis Āboliņš.
Normatīvie šķēršļi vēja enerģijas izmantošanai ir saistīti ar teritorijas izmantošanas un plānošanas ierobežojumiem. Īpašuma tiesību sadrumstalotība, samērā nelielas zemes gabalu platības un ierobežojumi attiecībā uz minimālo atļauto attālumu no vēja turbīnas līdz apdzīvotai vietai ierobežo to zemju pieejamību, kurās varētu ierīkot vēja parkus, secināts Āboliņa ziņojumā par vēja enerģijas izmantošanas šķēršļiem un iespējām Latvijā.
Politiskie šķēršļi galvenokārt ir saistīti ar pretrunīgiem vēstījumiem par atjaunojamo enerģiju.
«No vienas puses, Latvijas lēmumu pieņēmēji lepojas ar salīdzinoši lielo atjaunojamās enerģijas īpatsvaru (hidroenerģijas veidā), taču trūkst visaptveroša un ilgtspējīga plāna turpmākai enerģētikas, tostarp atjaunojamās enerģijas, nozares attīstībai,» informē organizācijā.
Āboliņš šo šķēršļu pārvarēšanai mudina aktīvāk darboties interešu pārstāvniecības īstenošanā, konsultējoties ar iedzīvotājiem, interešu grupām un vietējām kopienām un iesaistot tās iecerēto projektu plānošanā un lēmumu pieņemšanā.
Viņš norāda, ka esošos šķēršļu pārvarēšana var veicināt vēja enerģijas plašāku izmantošanu visā Latvijā.
Pētnieks rosina apsvērt iespēju izmantot meža teritorijas vēja enerģijas attīstīšanai, padarot nosacījumus nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes statusa maiņai elastīgākus, kā arī mainot noteikumus vēja turbīnu tuvuma ierobežojumiem apdzīvotām vietām vai precizējot apdzīvotas vietas definīciju, lai ļautu izvietot turbīnas lauku teritorijās.
«Jebkura no šīm darbībām būtu jāveic piesardzīgi, lai izvairītos vairot vietējās sabiedrības satraukumu par vēja enerģiju vai tās ietekmes uz vidi palielināšanos,» piekodina pētnieks.
Āboliņš norāda, ka pašlaik Latvijā no elektroenerģijas gala patēriņa vēja enerģija veido tikai procentu, turklāt pēdējos gados nav tapuši arī jauni, nozīmīgi vēja parki. Tomēr, palielinoties atjaunojamās enerģijas īpatsvaram un samazinoties vēja enerģijas ražošanas izmaksām, situācija varētu mainīties nākamajā desmitgadē, uzskata pētnieks.
Lasiet arī: Pēc vēja enerģijas ražošanas Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm
Vēja enerģijas teorētiskais potenciāls Latvijā varētu būt līdz pat 1 000 MW uzstādītās jaudas, taču nozarē pastāvošo šķēršļu dēļ reāli sasniedzama varētu būt tikai puse no šīs jaudas, uzskata Āboliņš.