Novembrī rūpniecības vājums Eiropā atspoguļojas arī Latvijā, atzina Swedbank ekonomiste Laimdota Komare.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms 2019.gada novembrī, salīdzinot ar 2018.gada novembri, ir samazinājies par 0,8%. Tomēr Komare atzina, ka, pateicoties iepriekšējai apstrādes rūpniecības noturībai, 2019.gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018.gada to pašu periodu, saražotais apjoms ir audzis par 2,3%.
Bankas ekonomiste atzina, ka gan apstrādes rūpniecības izlaide, gan apgrozījums pagājušā gada novembrī krituši pirmo reizi kopš 2016.gada.
Apgrozījums kritis tieši eksportā, tādēļ Komare secina, ka rūpniecības vājums Eiropā atspoguļojas arī Latvijā.
«Vēl joprojām par 2019.gada izrāvienu varam nosaukt elektrisko iekārtu ražošanu un gatavo metālizstrādājumu ražošanu, izņemot mašīnas un iekārtas. Ja elektrisko iekārtu ražošana oktobrī un novembrī piedzīvojusi izlaides apjomu samazinājumu, tad gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare visu gadu uzrādījusi tikai pozitīvus rezultātus, un 2019.gada 11 mēnešos ir kāpinājusi izlaides apjomus par iespaidīgiem 14,3%,» norādīja ekonomiste.
Vienlaikus viņa piebilda, ka lielākā apstrādes rūpniecības nozare kokapstrāde pēc nelielā oktobrī vērotā ražošanas apjomu kāpuma turpinājusi samazināt izlaidi.
Lasiet arī: Latvijā 2019.gada novembrī rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies par 0,2%
«Jau vairāk nekā pusgadu turpina samazināties kokapstrādes uzņēmumu apgrozījums, kam par iemeslu ir koksnes cenu kritums. Šobrīd aktuāla ir egļu astoņzobu mizgrauža izplatības problēma, kas diemžēl ir sasniegusi arī Latviju,» norādīja Komare.
Līdzīgi kā pagājušajā, arī 2020.gadā Swedbank prognozē salīdzinoši lēnu ekonomisko izaugsmi. Tikmēr vēl joprojām aktuāls paliek uzņēmēju rentabilitātes jautājums, kuru varētu ierobežot sagaidāmais nu jau zemāks, bet vēl joprojām salīdzinoši straujš darbinieku vidējās algas kāpums.
«2019.gada pirmajos trijos ceturkšņos apstrādes rūpniecībā nodarbināto vidējā bruto alga gada laikā ir augusi straujāk nekā vidējā bruto alga visos sektoros. Jaunākie 2019.gada pēdējā ceturkšņa uzņēmumu aptauju dati norāda, ka darbaspēka kā ražošanu ierobežojoša faktora nozīme sākusi mazināties. Iespējams, kā rezultāts mazākam pieprasījumam,» skaidro ekonomiste.