Ārvalstu ieguldījumu apmērs Latvijā 2019.gada beigās sasniedz 7,03 miljardus eiro, tomēr, salīdzinot ar 2018.gadu, summa sarukusi par 125,42 miljoniem eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.
Salīdzinājumā ar 2015.gadu, kas ārvalstu ieguldījumu apjoms bija 7,53 miljardi eiro, summa samazinājusies par 502, 33 miljoniem eiro.
Kopumā pērn reģistrēti 13 300 darījumi ar ieguldījumiem, no kuriem 4 200 darījumi bijuši pozitīvi, t.i., veikti ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina Lursoft dati.
Arnis Sauka, Ārvalstu investoru padomes Latvijā jaunākā pētījuma par ārvalstu investīciju vides indeksu autors, secinājis, ka iepriekšējos divos gados Lietuva ārvalstu investīcijās spējusi piesaistīt aptuveni 2,7 miljardus eiro, Igaunija aptuveni 3,1 miljardu, bet Latvijā tas ir tikai 1,1 miljards eiro.
Igauņi vairāk iegulda nekā izņem
2019.gadā pieauguši tikai ieguldījumi no igauņiem, savukārt Krievijas ieguldījumu apjoms samazinājies par 183,21 miljonu eiro, bet Lietuvas – par 17,43 miljoniem.
Pērn reģistrēti pieci gadījumi, kad igauņi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši vairāk nekā desmit miljonus eiro, un trīs darījumi, kuros izņemto ieguldījumu apjoms pārsniedzis desmit miljonus eiro. Tajā pašā laikā pērn nav reģistrēts neviens gadījums, kad viena darījuma ietvaros Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā lietuvieši ieguldītu desmit miljonus eiro vai lielāku summu, informē Lursoft.
Visstraujāk pagājušajā gadā audzis Vācijas pārstāvju ieguldījuma apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos – par 365,32 miljoniem eiro. Tas noticis, pateicoties vācu būvmateriālu ražotāja uzņēmuma grupas Schwenk 288 miljonu eiro ieguldījumam kādreizējā Cemex, tagad SIA Schwenk Latvija, pamatkapitālā.
Lasiet arī: Pasaules akciju cenām dažādas tendences; investori ir «nogaidošā stāvoklī»
Uzņēmums informējis, ka pārdodamie aktīvi Baltijā iekļauj cementa rūpnīcu Brocēnos ar ražošanas jaudu aptuveni 1,7 miljoni tonnu gadā, četrus minerālmateriālu ieguves karjerus, divus cementa izejmateriālu ieguves karjerus, sešas betona ražotnes, vienu ostas termināli un vienu sauszemes transporta termināli Latvijā. Darījums aptvēris arī Cemex, netiešo līdzdalību 38% apmērā vienā cementa rūpnīcā Akmenē, Lietuvā.
Šis darījums arī skaidro, ka straujākais kritums ir ieguldījumiem no Spānijas, jo tieši turienes uzņēmums bija iepriekšējais Schwenk Latvija īpašnieks, kas uzņēmuma pamatkapitālā bija ieguldījis 288 miljonus eiro.
Savukārt kritumu Zviedrijas ieguldījumos Lursoft skaidro ar aizvadītajā gadā veikto Luminor Bank reorganizāciju, kuras rezultātā Latvijas un Lietuvas Luminor Bank nodeva visu savu mantu Igaunijas Luminor Bank. Tagad Igaunijas Luminor Bank Latvijā un Lietuvā darbojas ar filiāļu starpniecību. Reorganizētās Luminor Bank pamatkapitāls Latvijā bija 191,18 miljoni eiro.
Četri novadi palikuši bez ārvalstu ieguldījumiem
2019.gadā ārvalstu ieguldījumu apjoms audzis 48 pašvaldībās, no kurām visstraujākais pieaugums bijis Saulkrastu novadā. 2018.gadā šajā pašvaldībā reģistrētajos uzņēmumos ārvalstnieki ieguldījuši 145,35 tūkstošus eiro, bet 2019.gada beigās šī summa bija palielinājusies vairāk nekā 180 reižu, sasniedzot 26,26 miljonus eiro.
Tas noticis, pateicoties SIA SCA Mežs Latvija pamatkapitāla palielināšanai, zviedru SCA Graphic Sundsvall Aktiebolag ieguldot kokmateriālu uzņēmuma pamatkapitālā vairākus miljonus eiro.
Lursoft dati liecina, ka pērn astoņos novados ārvalstu ieguldījumu apjoms saglabājies nemainīgs, savukārt pārējās pašvaldībās novērots samazinājums, tostarp Alsungas, Rugāju, Vārkavas un Baltinavas novadu uzņēmumos vairs nav atrodams neviens ārvalstu ieguldītājs. Alsungas, Rugāju un Baltinavu novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos vēl gadu iepriekš bija atrodami ārvalstu ieguldījumi, bet 2019.gada laikā tie visi izņemti.
Lauvas tiesa no visiem ārvalstu ieguldījumiem uzkrāta Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos. Lai gan gada laikā to apjoms samazinājies par 3,39%, Rīgas uzņēmumi aizvien piesaistījuši vairāk nekā 75% no kopējā ārvalstu ieguldījuma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos.
Vislielākos ārvalstu ieguldījumus 2019.gadā izdevies piesaistīt Rīgā, Ķekavas novadā, Ventspilī, Liepājā un Garkalnes novadā reģistrētos uzņēmumos.
Kamēr no TOP 5 sarakstā iekļuvušajām pašvaldībām galvaspilsētā, Ķekavas novadā, kā arī Ventspilī uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālos pērn sarucis, Liepājā un Garkalnes novadā reģistrēts pieaugums. Liepājā uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms gada laikā pat pieaudzis par 8,43% jeb 11,25 miljoniem.
Piektdaļu no ārvalstu ieguldījumiem piesaistījusi nekustamo īpašumu nozare
Lursoft statistikas dati liecina, ka straujākais pieaugums bija vērojams veselības un sociālās aprūpes nozarē. Gada laikā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms šīs nozares uzņēmumu pamatkapitālos pieaudzis par 27,31% jeb 2,14 miljoniem eiro, sasniedzot 9,96 miljonus eiro.
Tajā pašā laikā naudas izteiksmē lielākais pieaugums bijis starp uzņēmumiem, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma operācijām. Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, šajā nozarē strādājošo uzņēmumu pamatkapitāliem piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoms 2019.gada laikā palielinājies par 235,82 miljoniem. Pērnā gada izskaņā tas sasniedzis jau 1,38 miljardus eiro, kas ir teju piektā daļa no visiem ārvalstu ieguldījumiem Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos.
Straujāko kapitāla pieaugumu piedzīvojis SIA Lidl Latvija, kura pamatkapitāls palielināts par 71 miljonu eiro, un SIA Joom, kura pamatkapitāls pieaudzis par 81,53 miljoniem eiro.
Tirdzniecības sektors, tostarp arī pateicoties SIA Joom pamatkapitāla palielināšanai, 2019.gadā uzrādījis trešo lielāko uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma pieaugumu. Pēc Lursoft datiem, 2019.gada beigās Latvijā reģistrēto tirdzniecības uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 725,29 miljonus eiro.
Visapjomīgākie ārvalstu ieguldījumi, 2,03 miljardu eiro apjomā, 2019.gada beigās bija reģistrēti finanšu un apdrošināšanas darbību sektorā. Pagājušā gada laikā uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms šīs nozares uzņēmumos audzis par 39,6 miljoni eiro.
Lasiet arī: Seima komisija pauž bažas, ka Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības
Tiesa, ne visām nozarēm bijuši panākumi ar ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaisti. Atsevišķās nozarēs uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms 2019.gada laikā sarucis. Piemēram, transporta un uzglabāšanas sektorā. Ja 2018.gadā uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos bija 538,31 miljonie eiro tad pērn – 381,53 miljoni eiro. Kritums gada laikā par 29,13%.