Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41% tiek saražots Latvijā, bet 59% tiek importēti no citām valstīm, secinājusi Konkurences padome (KP).
Padome secinājusi, ka Latvijas patērētāji nesaņem informāciju par alus izcelsmes vietu uz alus pudeļu etiķetēm.
KP ieskatā, šādu maldinājumu varētu novērst ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, nosakot, ka uz etiķetes obligāti jānorāda alus ražotājvalsts.
Analizējot tirgus izmaiņas no 2016. līdz 2018.gadam, KP secinājusi, ka alus vairumtirdzniecības tirgū ir deviņi lieli dalībnieki – AS Cēsu alus, SIA Cido grupa, AS Aldaris, AS Tērvete A, SIA Bauskas alus, SIA Piebalgas alus, SIA Duty Free Baltics, SIA Užavas alus un SIA Valmiermuižas alus. To kopējā tirgus daļa veido teju 80 % no kopējā tirgus.
Iepriekšējā analīzes periodā no 2006. līdz 2008.gadam 70% tirgus veidoja AS Aldaris un AS Cēsu alus.
KP norāda, ka ar katru gadu pieaug arī mazo alus darītavu popularitāte, tajā skaitā novērojams amatalus (craftbeer) segmenta pieaugums.
Salīdzinājumā ar 2017. un 2016.gadu alus izplatīšanas tirgus apjomi Latvijā 2018.gadā ir palielinājušies par 7,44 %. No 2016. līdz 2018.gadam importa alus realizācijas apjomi ir palielinājušies par 12%, kamēr Latvijā ražotā alus apjomi – par nedaudz vairāk nekā vienu procentu. KP to skaidro ar faktu, ka lielās alus darītavas – AS Aldaris un SIA Cido Grupa – savas alus ražotnes ir pārcēlušas ārpus Latvijas.
KP secina, ka pēdējos desmit gados alus izplatīšanas tirgus Latvijā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas – palielinājies tirgus dalībnieku skaits, mainījušās to tirgus daļas, kā arī pieauguši patēriņam nodotie alus apjomi, it sevišķi importa alum. Tas skaidrojams ar to, ka populāras alus ražotnes pārcēlušās ārpus Latvijas.
Viens no KP tirgus uzraudzības mērķiem bija apzināt iespējamās konkurenci ierobežojošās barjeras alus vairumtirdzniecības tirgū, tai skaitā izplatīšanai viesnīcu, restorānu un kafejnīcu un sabiedrisko pasākumu segmentā. KP konstatēja, ka šajā segmentā pastāv objektīvas barjeras jaunu piegādātāju ienākšanai tirgū, ņemot vērā, ka klienti nereti izvēlas slēgt vienošanos ar vienu lielo alus darītavu par produkcijas piegādi.
Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, lielo alus darītavu pārstāvji izplata un piegādā plašu produkcijas sortimentu. Otrkārt, šajā segmentā lielāks pieprasījums ir pēc lejamā alus un, treškārt, klienti no lielām alus darītavām saņem inventāru, kurš ir nepieciešams produkcijas realizācijai vai mārketingam, secina KP.
Lasiet arī: Koalīcijai piedāvās diskutēt par lēnāku akcīzes nodokļa kāpumu alkoholam
Pasākumu organizētāji ir atvērti sadarbībai ar plašāku alus piegādātāju loku, ja vien tie spēj nodrošināt pietiekamu alus apjomu visu pasākuma laikā, ja tiem ir apmierinoša līdzšinējā pieredze un piedāvātā produkta cena, kā arī tiek vērtēts, vai potenciālā sadarbības partnera zīmols sader ar pasākuma organizatoru pasākuma zīmolu u.c., norāda padome.
KP ieskatā, pasākumu rīkotājiem, ņemot vērā apmeklētāju vēlmi izvēlēties daudzveidīgākus dzērienus, būtu jāizvērtē, cik pamatotas ir prasības noteikt nesamērīgi lielas dalības maksas alus piegādātājiem un kā tās ietekmē to iespējas piedalīties pasākumā. Tāpat pasākumu organizatoriem būtu jānodala pasākuma sponsorēšana no alus produkcijas piegādes, nosakot, ka pasākuma sponsori neiegūst ietekmi pār produkcijas piegādātāju izvēli.
Lai veicinātu godīgu konkurenci alus izplatīšanas tirgū, KP iesaka izvērtēt iespēju tirgot alus produkciju internetā, veicot nepieciešamos drošības pasākumus.