Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien, 21.janvārī, publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.
Lielākais budžeta deficīts bijis Rumānijā (–4,9% no IKP), Francijā (–2,5%), Ungārijā (–2,2%), Lielbritānijā (–2,1%) un Slovākijā (–1,9%).
Deficīts trešajā ceturksnī bijis desmit valstīs, par kurām pieejami dati, bet 12 valstīs reģistrēts budžeta pārpalikums.
Budžeta deficīts trešajā ceturksnī bijis vēl Polijā (–0,4% no IKP), Lietuvā (–1,2%), Beļģijā (–1,7%) un Somijā (–1,8%).
Savukārt pārpalikums trešajā ceturksnī bijis Zviedrijā (+0,1% no IKP), Čehijā (+0,3%), Igaunijā un Austrijā (abās valstīs +0,4%), Luksemburgā, Portugālē un Maltā (visās valstīs +0,8%), Slovēnijā (+1,3%), Vācijā (+1,4%), Nīderlandē (+1,7%), Dānijā (+2,3%) un Bulgārijā (+2,4%).
Salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni valsts budžeta bilance trešajā ceturksnī pasliktinājusies 13 valstīs, par kurām pieejami dati, astoņās valstīs bilance uzlabojusies, bet Maltā izmaiņas nav reģistrētas.
Viskrasāk budžeta bilances situācija pasliktinājusies Ungārijā (–2,1 procentpunkts), Luksemburgā (–1,9 procentpunkti) un Lietuvā (–1,4 procentpunkti). Latvijā budžeta bilances situācija pasliktinājusies par 0,9 procentpunktiem, bet Igaunijā – par 0,1 procentpunktu.
Toties lielāko valsts budžeta bilances uzlabojumu piedzīvojusi Portugāle (+1,2 procentpunkti), Francija un Lielbritānija (abās valstīs +0,6 procentpunkti).
Trešajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais vispārējās valdības deficīts ES bija 0,9% no IKP, bet eirozonā tas veidoja 0,7% no IKP. Salīdzinājumā ar otro ceturksni gan ES, gan eirozonā budžeta deficīts saglabājies nemainīgs.
Nav pieejami dati par Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Īriju, Kipru un Spāniju.