Latvija jau vairākus gadus stagnē Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā, jo mūsu valstij nesekmējas ar korupcijas apkarošanu, otrdien, 28.janvārī, šādu viedokli Latvijas Radio paudusi Sabiedrība par atklātību Delna direktore Liene Gātere.
Gāteres vērtējumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēdējā laikā ir gana aktīvs, bet sāktās lietas ļoti lēnām nonāk līdz rezultātam, un tas sabiedrībā rada priekšstatu par nesodāmību par korupcijas noziegumiem.
Lai panāktu Latvijas augšupeju indeksā, valstij būtu vairāk jāstrādā arī uz prevenciju un sabiedrības izglītošanu, lai tajā būtu mazāka tolerance pret korupciju, piebilda Delnas vadītāja.
Gātere vēlētos, lai Latvija indeksā sasniegtu 70 punktu vērtējumu pašreizējo 56 punktu vietā, kas būtu ambiciozs mērķis, bet ne nereāls, skatoties uz kaimiņvalstu pieredzi. Arī Latvijas pieredze Moneyval rekomendāciju ieviešanā liecinot – ja ir politiskā griba, tad progresu ir iespējams panākt.
Jau ziņots, ka Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina janvāra vidū organizācijas publicētā informācija. Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas.
2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44. – 47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada Transparency International korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis. Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35. – 38.vietu. Savukārt Igaunija – tāpat kā Īrija – saņēmusi 74 punktus un dala 18. –19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.
Visaugstākais rezultāts ir Dānijai un Jaunzēlandei, kas ar 87 punktiem dala 1. – 2.vietu. Arī pērn šīs valstis bija indeksa līderes. 3.vietu 2019.gada korupcijas uztveres indeksā ieņem Somija ar 86 punktiem, kam seko Singapūra, Zviedrija un Šveice (visām valstīm 85 punkti), Norvēģija (84 punkti), Nīderlande (82 punkti), bet pirmo desmitnieku noslēdz Vācija un Luksemburga (abām valstīm 80 punkti).
Latvijas kaimiņzeme Baltkrievija ar Argentīnu, Melnkalni un Senegālu dala 66. – 69.vietu, saņemot 45 punktus, savukārt Krievija līdzās Dominikānas Republikai, Kenijai, Libānai, Libērijai, Mauritānijai, Papua Jaungvinejai, Paragvajai un Ugandai dala 137. – 145.vietu, iegūstot 137 punktus.
Tāpat kā 2018.gada indeksā, arī jaunākajā indeksā vairāk nekā divas trešdaļas valstu saņēmušas mazāk nekā 50 punktus, vidējais punktu skaits bija 43.
Delnas direktore Gātere iepriekš pauda viedokli, ka Latvijas lejupslīde Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā signalizē par nopietniem politiskās korupcijas riskiem.
Viņa atzīmēja, ka Latvijas stagnējošā tendence ir pilnīgi pretēja valdības uzstādītajam mērķim panākt, ka 2022.gada indeksā Latvijai būs labākie rādītāji starp Baltijas valstīm.
Lai panāktu progresu, Delna aicina valdību un Saeimu 2020.gadā ieviest starptautiskās rekomendācijas Latvijai un stiprināt politisko godprātību, kā arī turpināt pilnveidot tiesu sistēmas efektivitāti un publisko iepirkumu pārvaldību, iesaistot sabiedrību iepirkumu uzraudzībā.
Delnas ieskatā, jāstiprina arī valsts iestāžu iekšējā godaprāta un kontroles sistēmas, lai radītu korupcijai nelabvēlīgu augsni. Tāpat jāpilnveido interešu konfliktu novēršana un jāpaplašina to pārvaldības sistēma, iekļaujot arī neatalgotus ārštata padomniekus. Lai veicinātu atklātību par lēmumu pieņemšanas procesu, jāpieņem visaptverošs lobēšanas atklātības regulējums, nodrošinot lobētājiem vienādus spēles noteikumus.
Lasiet arī: Delna: Korupcijas apkarošanai svarīgās datu bāzēs atvērtie dati ir maz pieejami
2019.gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija ir saņēmusi 56 punktus no 100 un ierindojas 44.vietā starp 180 pasaules valstīm un teritorijām. Latvija indeksā saņēmusi par diviem punktiem mazāk nekā 2018.gadā. Rezultāti parāda stagnāciju centienos mazināt korupciju – pēdējo piecu gadu laikā Latvija ir pakāpusies indeksā tikai par vienu punktu.
Kā norāda Delna, kas ir Transparency International partneris Latvijā, Korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Transparency International korupcijas uztveres indeksu nosaka kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.