Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā pirmdien, 3.februārī, izskanēja pretēji viedokļi par to, vai nākotnē piemērot kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokli, ja maksātnespējas procesā par lielāku nekā pirkuma cenu pārdoti nekustamie īpašumi (NĪ).
Pie šāda plāna, kas paredzēs maksātnespējas procesā nekustamo īpašumu pārdošanā gūto kapitāla pieaugumu aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, pašlaik strādā Finanšu ministrija (FM).
Ka norādīja Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars, šīs izmaiņas negatīvi skars pašlaik sliktā stāvoklī esošo ēku renovēšanas jaunu projektu īstenošanu, jo bankām būšot jāpaaugstina pirmā iemaksa šādu projektu kredītiem.
Asociācijas vadītāja Sanita Bajāre vēstulē FM, Tieslietu ministrijai (TM), Ekonomikas ministrijai un Tiesībsarga birojam norāda, ka šie grozījumi var aizskart arī kredīta galvotāju tiesības. Organizācija prognozē, ka pēc izmaiņu pieņemšanas attiecīgos kredītus kredītiestādes varēs izsniegt nevis 80%, bet gan tikai 60% apmērā no nākotnes vērtības. Komisijas sēdē gan raisījās diskusija, vai bankas, izsniedzot kredītu, rēķina renovējamo īpašumu sākotnējo vai nākotnes vērtību.
Neizdevīgāki nosacījumi kredīta saņemšanai renovācijai iestātos, ja maksātnespējas procesā pārdotajiem nekustamajiem īpašumiem piemēros kapitāla pieauguma nodokli, jo tad ar atlikušo summu netiks segti kreditoru sākotnējie izdevumi, skaidroja Pastars. Viņš norādīja, ka praksē šo nodokli segs nevis īpašnieks, bet tas tiks izmaksāts no kreditoriem pienākošās naudas. Kapitāla pieauguma nodokli varētu piemērot atlikušajai summai, kas paliktu pāri pēc kreditoru saistību nokārtošanas, pauda Pastars. Asociācijas pārstāvis atzina, ka pašlaik šis jautājums skar nelielu fizisko personu loku.
Deputāts Gatis Eglītis (JKP) apšaubīja iespēju šiem grozījumiem saņemt atbalstu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas iebildumus, kā arī jau tā zemo kreditēšanas apjomu valstī.
Savukārt FM pārstāve Astra Kaļāne skaidroja, ka pašreizējā kārtība apdraud valsts tiesības saņemt tai pienākošos nodokļa daļu. Tāpēc esot nepieciešams noteikt nodokli kapitāla pieaugumam arī attiecībā uz maksātnespējas procesā laikā pārdotajiem vairākiem nekustamajiem īpašumiem.
Kaļāne norādīja, ka ir cilvēki, kas maksātnespējas procesā vēlas pārdot, piemēram, 41 nekustamo īpašumu. FM pārstāve norādīja, ka ministrijai attiecībā uz līdzīgiem gadījumiem radās jautājums, vai maksātnespējas procesā tādā veidā netiek realizēta kāda shēma, lai nebūtu nepieciešams maksāt kapitāla pieauguma nodokli.
Kaļāne vērsa uzmanību, ka tas nevienlīdzīgā situācijā noliek cilvēkus, kuri īpašumus pārdod pirms maksātnespējas procesa un kuri nomaksā kapitāla pieauguma nodokli.
Kā pauda FM pārstāve, pašreizējais regulējums rada absurdu situācija, jo pēc nekustamo īpašumu pārdošanas maksātnespējas procesā indivīdam atkal rodas nenokārtotas saistības pret valsti. Tāpēc paredzēts risinājums, ka maksātnespējas administrators nomaksā kapitāla pieauguma nodokli un pēc tam sedz kreditoru izmaksas. Izmaiņas esot saskaņotas arī ar TM.
Kaļāne vērsa uzmanību, ka kapitāla pieauguma nodokli nepiemēros, ja personai nekustamais īpašums piederēs un viņš tajā būs deklarējies pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī tad, ja nekustamais īpašums personai piederēs ilgāk nekā piecus gadus un dzīves vieta šajā īpašumā būs deklarēta pēdējo gadu. Pie plānoto izmaiņu izstrādes FM vēl turpinās strādāt.
Atbalstu FM pozīcijai pauda opozīcijas deputāte Ļubova Švecova (S). Opozīcijas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja uz trūkumiem Finanšu nozares asociācijas argumentācijā.
Komisijas sēdē raisījās arī diskusija par gaidāmā regulējuma atbilstību cilvēktiesībām, kur savs redzējums esot Tiesībsarga birojam.