Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas izlūkdienesti šonedēļ nākuši klajā ar ziņojumu par valsts drošības apdraudējumiem. Šoreiz tomēr tā saturs izskatās pēc preses apskata, kā to komentārā portālam BNN vērtēja Viļņas Universitātes asociētais profesors Ķēsturis Griņus (Kęstutis Girnius).
Analītiķis: «Nekā jauna»
«Mēs nedzirdējām nekā jauna – tas, ko viņi teica, ir viegli atrodams sabiedriskajā telpā. Es tomēr norādītu, ka izlūkdienesti runāja piezemētāk par apdraudējumu no Krievijas puses. Tie arī uzsvēra – kas ir diezgan interesanti – ka Baltkrievija pretojas Krievijas spiedienam, tomēr kopumā ziņojums izskatās kā sabiedrisko attiecību gājiens,» sacīja Griņus.
Apkopojot šonedēļ notikušo preses konferenci – ko vadīja Lietuvas Valsts Drošības departamenta (LVDD) direktors Darijs Jaunišks (Darius Jauniškis) un pulkvedis Remigijs Baltrēns (Remigijus Baltrėnas), kurš Lietuvas Nacionālās Aizsardzības ministrijā vada Otro izmeklēšanas departamentu – var teikt, ka apdraudējumi, ar kuriem saskaras Lietuva, ir tie paši vecie: Krievija un mazākā mērā Ķīna.
Dienesti secinājuši, ka Krievija necentās iejaukties 2019.gada Lietuvas prezidenta vēlēšanās. Valsts galveno politisko notikumu pērn Krievija gan nepalaida garām nepamanītu.
«Krievija novēroja 2019.gada vēlēšanas un citus politiskos procesus Lietuvā, tomēr nebija vērienīgu centienu ietekmēt to iznākumu vai manipulēt ar sabiedrisko domu,» vēsta abu iestāžu sagatavotais Nacionālās drošības apdraudējumu ziņojums 2020.
Dokumenta autori novērojuši, ka priekšvēlēšanu cīņas laikā Krievijas propagandas izplatītāji nav vērsušies pret vienu konkrētu kandidātu, bet īstenojuši nomelnošanas kampaņas pret Lietuvas politiķiem, kuri viskritiskāk izteikušies par Krievijas varasiestāžu rīcību. Lietuvas pašvaldību vēlēšanas pērn martā gan bijušas «zināms izņēmums», jo Krievija centusies vairot vēlētāju atbalstu prokrieviskiem politiķiem. Saskaņā ar izlūkdienestu novēroto Lietuva spēj pilnībā konstatēt un atvairīt Krievijas ietekmi, turklāt tās iespaids uz Lietuvas stratēģiskiem politiskiem lēmumiem ir ierobežots.
Bezvīzu ceļošanas riski
Vairāki tūkstoši lietuviešu ir izmantojuši Krievijas bezvīzu režīmu ar tās eksklāvu Kaļiņingradas apgabalu un pēcāk ar Sanktpēterburgu. LVDD vērtējumā, ceļošanas vienkāršošana palielina Lietuvas drošības apdraudējumu, jo Maskavai kļūst vieglāk vervēt spiegus.
Ziņojumā pausts, ka Krievijas izlūkdienesti saņem informāciju par ārzemniekiem, kuri grasās ierasties valstī, «brīdī, kad tie iesniedz vīzu iesniegumus». «Krievijas izlūkdienesti īpašu uzmanību pievērš bijušiem un aktīviem politiķiem, uzņēmējiem, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, militārpersonām un žurnālistiem,» rakstīts dokumentā.
Konkrēts piemērs
Lietuvas dienesti arī brīdina, ka Krievija izmanto «maigo varu», kā, piemēram, ietekmi uz krievvalodīgo diasporu, vēstures politiku, krievu valodas un kultūras popularizēšanu un kultūras sadarbības stiprināšanu, lai «paplašinātu tās ietekmi postpadomju telpā».
Ziņojumā vārdā ir nosaukts Krievijas Federālā Drošības dienesta virsnieks Pjotrs Čagins kā «viens no visaktīvākajiem indivīdiem šajās darbībās». «Izlūkošanas darbībām pret Lietuvu viņš izmanto aizsegu ar nosaukumu «Uzvaras fonds» – Kaļiņingradas apgabalā nepastāvošu organizāciju,» norādīts dokumentā. Lietuvas izlūkdienesti uzsver, ka Krievija turpina palielināt savu militāro varēšanu Kaļiņingradas apgabalā, izveidojot jaunu divīziju un nosūtot uz to kuģus, kas var pārvadāt spārnotās raķetes Kalibr.
Ziņojumā cita starpā minēti arī Krievijas plāni Kaļiņingradā izveidot jaunu motorizēto strēlnieku divīziju, kas izlūku skatījumā pastiprinātu Krievijas iespējas veikt militāras operācijas bez papildspēkiem no Krievijas kontinentālās daļas.
Krievijas gāzes imports rada apdraudējumu
Lietuva 2019.gadā turpināja importēt sašķidrināto dabasgāzi no Krievijas, no pritvātuzņēmuma Novatek. Šai saistībā izlūkdienesti brīdina, ka imports caur Klaipēdas ostu rada risku valsts energoneatkarībai.
Novatek, kam kopā Gazprombank pieder Krievijas Baltijas jūras osta Visotska, ir kopš 2019.gada sākuma centies iekļūt Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes tirgū. «Novatek spēj piedāvāt zemas cenas tikai tāpēc, ka Krievijas valdība ir piešķīrusi uzņēmumam labvēlīgus sašķidrinātās dabasgāzes eksporta nosacījumus. Palielinot tirdzniecības apgrozījumu caur Klaipēdas Termināli, Novatek spēlē lomu Krievijas ilgtermiņa plānā atjaunot dominējošu stāvokli reģiona gāzes tirgū,» teikts ziņojumā.
Daudzi enerģētikas eksperti pēcāk aicinājuši šo brīdinājumu neuztvert nopietni.
Te jāmin, ka viens no Novatek akcionāriem ir Genādijs Timčenko, krievu oligarhs no Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieku loka. Uz Timčenko ir attiecinātas ASV sankcijas.
Apdraudējums no galēji labēja ekstrēmisma
Lietuvas izlūkdienestu ziņojumā sabiedrības uzmanība tiek vērsta arī uz apdraudējumu, ko rada galēji labējs ekstrēmisms, kas, izlūkdienestu ieskatā, izplatās, un ir bijuši gadījumi, kad arī Lietuvā cilvēki tikuši pievērsti radikālismam.
LVDD direktors Jaunišks uzvēra: «Mums jau ir bijuši gadījumi, kad cilvēki tikuši radikalizēti, un viņu prāts bijis iespaidots tādā mērā, ka cilvēki kļuvuši neadekvāti savu mērķu sasniegšanā. Es runāju par galēji labēju ekstrēmismu, kas šķiet bīstamāks par terorismu.».
Ķīnas radīts risks
Pievēršoties Ķīnai, ziņojuma autori uzvēruši, ka tās izlūkdienesti darbojas aktīvi un meklē jaunus ceļus, kā piekļūt Lietuvas pilsoņiem. LVDD novērojis, ka Ķīnas izlūkdienesti mērķus Lietuvā meklē sociālajā tīklā LinkedIn.
«Visbiežāk mērķi ir ierēdņi, informācijas tehnoloģiju speciālisti, aizsardzības sektorā strādājošie, zinātnieki un dažādu jomu eksperti,» rakstīts ziņojumā. Potenciālie mērķi it kā saņem piedāvājumus kļūt par konsultantiem, saņem aicinājumus doties uz Ķīnu «ar pilnībā apmaksātiem izdevumiem» un lūgumus apmaiņā pret samaksu sniegt ārvalsts tendenču analīzi un publiski pieejamas, nepubliskas vai militāra rakstura informācijas apkopojumu. Ar personām sazinās, izmantojot e-pastu vai viedtālruņa programmas un ar laiku iesaista spiegošanā, secināts ziņojumā.
Citu ar Ķīnu saistītu apdraudējumu rada piektās paaudzes mobilo sakaru jeb 5G tehnoloģiju attīstība. Saskaņā pulkveža Remigija Baltrēna pausto bīstamība ir saistīta ar faktu, ka pastāvošie likumi prasa Huawei un citiem valsts kontrolētiem uzņēmumiem «iegūtajā informācijā dalīties ar Ķīnas izlūkdienestiem».