Pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem, BNN noskaidroja Saeimas Preses dienestā.
To paredz Saeimā ceturtdien, 13.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.
Saskaņā ar izmaiņām pašvaldībai vairs nebūs jānodrošina finansējums deputāta valsts valodas apguvei, kā tas bijis līdz šim, un tas ļaus taupīt pašvaldību budžeta līdzekļus, norādīts likumprojekta anotācijā.
Deputātam nepietiekamās valsts valodas zināšanas būs jāapgūst sešu mēnešu laikā, un paredzēts, ka atkārtota zināšanu pārbaude pēc tam būs jāveic viena mēneša laikā.
Grozījumi noteic, ka Valsts valodas centram būs jāvēršas rajona (pilsētas) tiesā ar prasības pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu, ja deputāts bez attaisnojoša iemesla nebūs ieradies uz atkārtotu valsts valodas lietojuma pārbaudi. Tāpat pilnvaras paredzēts anulēt, ja atkārtoti konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst nepieciešamajam līmenim. Ministru kabinets noteicis, ka pašvaldības deputātam valsts valoda jāprot C1 līmenī.
Lasiet arī: Nacionāļi aicinās noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija norit tikai valsts valodā
Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka izmaiņas rosinātas, lai veicinātu pašvaldību deputātu kandidātu un to sarakstu iesniedzēju atbildību, sniedzot valsts valodas zināšanu pašnovērtējumu pirms vēlēšanām.
Iepriekš Valsts valodas centrs, pārbaudot pašvaldības deputāta valsts valodas zināšanas, informēja attiecīgās domes priekšsēdētāju par konkrētā deputāta valsts valodas zināšanu nepietiekamo līmeni un aicināja attiecīgo deputātu apgūt valsts valodu. Termiņš, kādā jāveic atkārtota zināšanu pārbaude, nebija noteikts.
Neļaut tiem ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām vispār kandidēt uz deputātu amatiem.