Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) parlamentārās izmeklēšanas komisija pieņēmusi galaziņojumu, secinot, ka nepieciešams nekavējoties atcelt obligātās iepirkuma komponentes sistēmu, informēja parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne.
Viņa norāda, ka visos izpildvaras līmeņos nepieciešams pārskatīt spēju uzņemties atbildību un rīkoties, jo OIK sistēma esot piemērs tam, ka visas tieši vai netieši iesaistītās puses – institūcijas, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, tiesībsargājošās institūcijas, Saeima, pat prezidenti – bija kļuvušas «neredzīgas» un «nedzirdīgas» attiecībā pret acīmredzamiem pārkāpumiem, kas ļāva sistēmai eksistēt tik ilgus gadus. To viņa to saista ar politiskās gribas trūkumu.
Komisijas pieņemtajā galaziņojumā norādīts, ka politiskā atbildība par neatbilstošu valsts atbalstu enerģētikas nozarē, tostarp, obligātās iepirkuma komponentes OIK afēru, gulstas solidāri uz visām amatpersonām, kuras pieļāvušas tās izveidošanu un pastāvēšanu.
Saeimas Preses dienests informē, ka komisija arī secinājusi, ka kopš 1997.gada OIK jautājumos nav nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole. Saeima ir konstatējusi nepilnības tiesiskajā regulējumā un izpildvaras darbībā, bet nav devusi uzdevumus izpildvarai nekavējoties novērst trūkumus.
Krapāne stāsta, ka OIK shēma ir saistīta ar valsts pārvaldes aparāta apzinātu rīcību aplama tiesiskā regulējuma ietvaros, zinot, kādas potenciālās sekas tas radīs. Šāda rīcība esot pretēja sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem. Turklāt komisija esot saskārusies arī ar izpildvaras pārstāvju informācijas noklusēšanu un sagrozīšanu no izpildvaras pārstāvju puses.
Komisijas ziņojumā arī norādīts, ka valsts atbalsta politika enerģētikā nav pārskatāma, savstarpēji koordinēta un uzraudzīta un nozarē nav nodrošināta vienota plānošana mērķu sasniegšanai, norāda parlamentā.
Pieņemtie lēmumi par elektroenerģijas obligāto iepirkumu, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, un elektroenerģijas iepirkuma cenu ir vērsti uz noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jomā strādājošu komersantu atbalstu, nevis nodrošina Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu.
Situāciju ir pasliktinājusi atsevišķu komersantu pretlikumīgā rīcība, un tās atklāšana un pierādīšana ir prasījusi ievērojamus sabiedrības resursus un iekavējusies kontrolējošo institūciju samazinātās kapacitātes dēļ, vēstīts Saeimas Preses dienesta paziņojumā.
Lasiet arī:Deputāti vēl nebalso par OIK galaziņojumu, aizrunājoties par tā sagatavošanu
Kā pozitīvu faktoru komisija min uzsākto kontroles mehānisma sakārtošanu, atbildību par tā izpildi uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam. Vienlaikus tā norāda, ka šobrīd biroja pārbaužu kapacitāte darbinieku trūkuma dēļ nepārsniedz 50 staciju klātienes kontroles gadā. Tādējādi sabiedrībai tiek radīts papildu apdraudējums, pieļaujot iespējamību, ka negodīgi komersanti turpina darbību. Papildus sabiedrisko apdraudējumu rada kriminālizmeklēšanas iestāžu kapacitātes samazināšanās, tostarp uz personāla kvalifikācijas trūkuma pamata.
OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota pagājušā gada jūnijā un tajā strādāja deputāti Ieva Krapāne, Mārtiņš Šteins, Atis Lejiņš, Romāns Naudiņš, Sandis Riekstiņš, Viktors Valainis un Jānis Ādamsons.