Vidēji viena ārvalstu studenta izmaksas gadā Latvijā veido ap 30 tūkstošiem eiro, tādējādi tā pienesums Latvijas tautsaimniecībai šobrīd gadā veido aptuveni 300 miljonus eiro, informē nodibinājuma IT Izglītības fonds izpilddirektore Evija Celma.
IT Izglītības fonda organizētajā diskusijā Vai izglītības eksports mazinās darba spēku iztrūkumu Latvijā? Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, norādīja, ka nosakot ekonomiskos ieguvums tiekot ņemti vērā ne tikai studiju maksājumi, bet arī ienākumi, ko tautsaimniecība gūst no īres, mazumtirdzniecības un tūrisma.
Pēc viņa teiktā, ministrijas aprēķini, ņemot vērā domnīcas Certus metodoloģiju, liecina, ka Latvijā 2018.gadā studēja 9 797 ārvalstu studenti, pēc kā var pieņemt, ka kopējais pienesums Latvijas tautsaimniecībai gadā veido ap 294 miljoni eiro. Tāpat viņš uzsver jaunas pieredzes nozīmi, ko ārvalstu studenti sniedzot Latvijai.
Diskusijas laikā izskanēja vairāki viedokļi par izglītības eksportu. Kā piemēram, IT uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs diskusijas laikā pauda viedokli, ka izglītības eksportam svarīga ir pēctecība, tāpēc Latvijai ir svarīgi pozicionēt jomas, kur ārvalstu studenti var iegūt prakses un darba iespējas.
Celma diskusijas laikā pastāstīja, ka februārī IT Izglītības fonds ar projektu Baltijas IT Sabiedrības jeb BITS uzsāka digitālo kampaņu Ukrainā un Lietuvā par IT studiju iespējām Latvijā. Pirmos rezultātus viņa vērtē kā labus. Gatavojoties kampaņai, vērtēts ārvalstu studentu vajadzības un Latvijas sniegtās iespējas. Procesa laikā secināts, ka Latvijā ir nepieciešama vienota pieteikšanās platforma visām studiju programmām angļu valodā – līdzīga sistēma kā Zviedrijā, Igaunijā. Viņa arī uzsvēra, ka nepieciešams turpināt risināt jautājumus saistībā ar vīzām, vienlaikus nepazaudējot fokusu uz pieteikumu kvalitāti.
Lasiet arī: Pērn SEB banka izsniegusi studentiem kredītos izsniegusi 9,4 miljonus eiro
Pievēršoties augstskolām, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone stāsta, ka uzsāktas sarunas par augstskolām par vienotas pieteikšanās sistēmas izvedi.
Šobrīd esot uzsāktas sarunas ar augstskolām par vienotas pieteikšanās sistēmas izveidi. Pēc Jansones teiktā, augstskolu viedokļi esot atšķirīgi – daļa augstskolu uzskata, ka jauns, centralizēts risinājums varētu būt laba pieeja, bet citas augstākās izglītības iestādes vēlas pozicionēties individuāli.
Domājot par valsts lomu ārvalstu studentu piesaistē Latvijas studiju programmām, Jansone atzīmēja, ka resursi šobrīd ir koncentrēti projektam Study in Latvia, kuram Valsts izglītības attīstības aģentūra pārstrādā konceptu, kas drīzumā būs jaunā kvalitātē. Tāpat IZM vēlas turpināt iesākto – veidot jaunu doktorantūras modeli. Publiski pieejami dati rāda, ka Latvija ir viszemākajās pozīcijās Eiropā attiecībā uz doktorantu skaitu uz 10 tūkstošiiem iedzīvotāju. Tāpat tiek pārskatīts akadēmiskās karjeras modelis, apvienojot zinātnisko un akadēmisko darbu.