Ņemot vērā Konkurences padomes (KP) budžetu laika posmā no 2017.gada līdz 2019.gadam, katrs iestādei piešķirtais eiro vidēji radījis sabiedrības ieguvumu 19,32 eiro apmērā, par iestādes veiktajiem aprēķiniem informē KP.
KP aprēķinājusi, ka vidējais sabiedrības ieguvums no konkurences politikas īstenošanas Latvijā laika periodā no 2017.gada līdz 2019.gadam pārsniedz 24,8 miljonus eiro gadā.
«Aprēķina pamatā ir pieņēmums, ka KP, nepieļaujot vai novēršot konkrētus konkurences tiesību pārkāpumus, pasargā sabiedrību no iespējamā zaudējuma, piemēram, pārkāpuma rezultātā ierobežotās konkurences un nepamatoti pieaugošajām cenām.»
«Šāds nepieļautais vai novērstais zaudējums ir sabiedrības ieguvums,» skaidroja iestādē.
Lai aprēķinātu radīto ieguvumu, tika apzināti iestādes pieņemtie lēmumi 2017.–2019.gadā, noteikts pārkāpuma veidam raksturīgais cenu sadārdzinājums un iespējamais pārkāpuma pastāvēšanas ilgums. Papildus tika ņemts vērā pozitīvais efekts no iestādes preventīvajām darbībām, piemēram, brīdinājumiem un meditācijām, kas veiktas attiecībā uz konkrētiem uzņēmumiem, kuri bija pieļāvuši maznozīmīgākus aizliegtu vienošanos vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumus.
KP piebilda, ka sabiedrības ieguvuma aprēķinā netiek ierēķināti KP piemērotie un uzņēmumu nomaksātie naudassodi, jo to primārais mērķis ir prevencija un pārkāpuma nodarītā kaitējuma mazināšana.
«Sabiedrības ieguvuma aprēķināšanai KP izmantoja starptautiski atzītu metodoloģiju, kuru rekomendējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Šīs rekomendācijas KP pielāgoja Latvijas tautsaimniecības īpatnībām, tās papildinot ar Eiropas Komisijas un ārējo ekspertu ieteikumiem, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu konkurences iestāžu praktiskajiem atzinumiem,» klāstīja konkurences uzrauga pārstāvi.
KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra, ka šis pēc OECD metodoloģijas veiktais aprēķins parāda iestādes darba augsto efektivitāti, un tas ir viens no augstākajiem to valstu vidū, kas šādus aprēķinus veic.
«Diemžēl gan ES dalībvalstu, gan pasaules reitingā iekļauto 37 konkurences iestāžu vidū Latvijas konkurences uzrauga budžets ir visnožēlojamākais un mēs esam spiesti strādāt uz spēku izsīkuma robežas,» piebilda Ābrama.
Sekojot OECD ieteikumiem, lai mazinātu sabiedrības ieguvuma rādītāja mainīgumu, kas rodas no katru gadu atšķirīgā atklāto pārkāpumu skaita un apjoma, sabiedrības ieguvums tiek aprēķināts kā trīs gadu vidējais rādītājs. Analizētais trīs gadu periods sakrīt ar KP darbības stratēģijas periodu.
KP jau iepriekš norādījusi, tai piešķirtais finansējums nav pietiekams, kā rezultātā nav iespējams KP darbiniekiem nodrošināt darbam atbilstošu atalgojumu.
2019.gada nogalē Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu KP kapacitātes stiprināšanai pārdalīt 102 743 eiro. EM skaidroja, ka 2019.gada rudenī KP izveidojās kritiska situācija saistībā ar straujo personāla mainības palielināšanos. Nodarbināto mainība pērnā gada 31.oktobri bija 27%.