Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas lielākā opozīcijas partija Tēvzemes savienība-Lietuvas Kristīgie demokrāti (TS-LKD) nespēj sasniegt augstāku reitingu par 20%. Tuvojas Seima vēlēšanas, un TS-LKD nolēmuši uzlabot izredzes, piesaistot bijušo prezidenta amata kandidāti – populāro, bet neatkarīgo Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė).
TS-LKD, ko Lietuvā biežāk dēvē vienkārši par «konservatīvajiem», Lietuvas prezidenta vēlēšanās atbalstīja bijušo finanšu ministri Šimonīti. Viņa kā bezpartejiska kandidāte 2019.gada prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, sīvā cīņā zaudēja pašreizējam prezidentam Gitanam Nausēdam (Gitanas Nausėda).
Cerības ir lielas
Saistībā ar oktobrī gaidāmām Seima vēlēšanām partijas līderis Gabrieliuss Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) iepazīstināja sabiedrību ar Šimonīti kā ar konservatīvo vēlēšanu saraksta «lokomotīvi». Politiķis jokodams sacīja, ka jauno līderi jau atbalstījuši pusmiljons lietuviešu (aptuvenais Šimonītes balsu skaits prezidenta vēlēšanās), un šoruden vēlētāji ir aicināti balsot par Šimonītes vadītu TS-LKD vēlēšanu sarakstu. «Juku, populisma un apātijas laikos mums ir vajadzīgi politiķi, kuri ir kompetenti, runā skaidri un, galvenais, stingri vadās pēc vērtībām, lai palīdzētu atjaunot uzticēšanos valstij,» izvēli par labu prezidenta kandidātei skaidrojis Landsberģis.
Politologi, ar kuriem šo pavērsienu pārrunāja BNN, tomēr nav droši, vai Šimonītei piemīt burvju spējas, ko saskata Landsberģis.
«Viņa noteikti uzlabos konservatīvo reitingu, tomēr apgalvot, ka pusmiljons cilvēku tagad balsos par viņiem – tas ir pārdroši. Godīgi sakot, esmu izbrīnīts, ka Landsberģis turpina iztirzāt šo ideju. Viņam ir jāatgriežas īstenībā un jāatzīst, ka prezidenta vēlēšanās vēlētāji balsoja par Šimonīti, nevis par konservatīvajiem. Atbalsts partijai – tas ir pavisam cits stāsts,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Mikolas Romera Universitātes politikas zinātņu asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas).
Saskaņā ar viņa teikto Šimonītes dotais grūdiens Lietuvas konservatīvo reitingam nebūs tik liels, kā partijas līderis varētu cerēt. «Jebkurā gadījumā Šimonīte atbilst TS-LKD vēlēšanu saraksta līderes pozīcijai labāk nekā pats Gabrieliuss Landsberģis. Personīgi es neuzskatu, ka viņš sevišķi labi tiktu galā ar TS-LKD priekšsēdētāja pienākumiem. Nav arī pārsteigums, ka viņš nebūs vadošā persona partijas sarakstā. Viņa lēmums iecelt Šimonīti par pirmo numuru ilgtermiņā viņam kaitēs,» vērtēja politologs.
Pārāk liberāla vai tomēr ne?
Sabiedrībā uzskatīta par liberāli, Šimonīte prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā saņēma kritiku no atsevišķiem konservatīvajiem partijā kā pārlieku liberāla kandidāte. Šāda attieksme var novest pie pārmaiņām partijas rindās, jo stingrāk labēji noskaņotie biedriem dod vielu pārdomām. Ja nu viņi nolemj mainīt politisko piederību un pāriet uz jauno Kristīgo partiju, kas nodibināta nupat? Starp citu, partiju vada Jons Rimants Dagis (Jonas Rimantas Dagys) – bijušais konservatīvo biedrs.
Analītiķis Dumbļausks tomēr neparedz masveidīgu partija biedru aizplūšanu.
«Tas tiesa, ka šajās Seima vēlēšanās, visdrīzāk, mēs redzēsim balotējamies Kristīgo partiju, kura vēlas sabiedriskajā dzīvē un likumdošanā ieviest kristīgus principus, taču esmu drošs, ka tā nepārvarēs piecu procentu slieksni, lai iekļūtu parlamentā,» sacīja Dumbļausks.
«Lietuvas Katoļu baznīcas ietekme valstī samazinās. Pat tie stingrās stājas konservatīvie, kuri varētu apsvērt pāreju no TS-LKD uz Kristīgo partiju, ļoti labi zina, ka partiju šķelšanās noved pie to norieta. To apliecina, piemēram, gadījums ar konservatīvo premjerministru Ģediminu Vagnori (Gediminas Vagnorius), kurš izvēlējās atdalīšanās ceļu un kuru šobrīd visi ir aizmirsuši,» politikas zinātņu asociētais profesors atsauc atmiņā mācību no Lietuvas mūsdienu politiskās vēstures.
Kaut arī varētu gaidīt ko citu, tie Seima deputāti no konservatīvo nometnes, kuri iepriekš Šimonītei neuzticējās, nu atzinīgi vērtē minēto lēmumu partijas saraksta pirmo vietu uzticēt viņai.
«Gaidāmās Seima vēlēšanas, galvenokārt, būs cīņa par premjerministra amatu. Noteikti, ka tam vislabāk der Šimonīte, turklāt viņa spēs likt mūsu partijai pārvarēt tā sauktos vēlēšanu griestus, kuri šobrīd ir ap 20%. Viņa ir līdere, kura sevi ir pierādījusi brīdī, kad tas bijis vissvarīgākais,» tā TS-LKD Seima deputāta Laurina Kasčiūna pausto citē ziņu portāls Delfi.lt.
Spontāns lēmums
Iepazīstinot preses pārstāvjus ar konservatīvo jauno sadarbību ar Šimonīti, Gabrieliuss Landsberģis atzina, ka tā bijusi viņa paša ideja lūgt prezidenta amata kandidātei vadīt partijas sarakstu. «Lēmums bija ļoti spontāns, un nē, es par neapspriedu ne ar vienu partijas biedru. Šī doma manā galvā radās laikā, kad noslēdzās prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Šimonītes paveiktais man šķita liels sasniegums, un viņas radītais iespaids bija plaši jūtams. Redzēt, ka par viņu balso visdažādākie cilvēki, tas bija vienkārši neiedomājami. Tas bija kaut kas tāds, ko mēs daudzus gadus nebijām redzējuši,» atklāja Landsberģis.
Vai oktobrī prezidenta kandidātes popularitāte, vitalitāte un sabiedrībā novērtētā kompetence pāraugs uzvaras grūdienā konservatīvajiem?
Jautāts, kādu partiju koalīciju viņš paredz pēc Seima vēlēšanām, V. Dumbļausks atbildēja pārliecināti: «Centriski kreisu. Tādu, kura sastāv no valdošās Zemnieku un zaļo savienības, sociāldemokrātiem un Darba partijas. Zināmu stīvēšanos es prognozētu vienīgi par premjerministra amatu,» sacīja politikas zinātņu asociētais profesors.
Uzmanību citam aspektam Šimonītes un konservatīvo sadarbībā pievērš politikas vērotājs Ķēstutis Griņus (Kęstutis Girnius). Eksperts, kurš ir politikas zinātņu asociētais profesors Viļņas Universitātes Starptautisko Attiecību un politisko zinātņu institūtā, sarunā ar portālu BNN, sacīja, ka nesaprot, kādēļ pēc tik daudziem kopīga darba gadiem Ingrīda Šimonīte joprojām pilnībā nesaistās ar TS-LKD.
«Man, godīgi sakot, ir dīvaini redzēt, kā kāds, kurš nav partijas biedrs, tiek lūgts vadīt partijas vēlēšanu sarakstu. Normāli būtu, ja partijā numur viens ir tās priekšsēdētājs,» uzsver Griņus.
Viegli nebūs
Cīņa par vēlētāju balsīm Lietuvas konservatīvajiem nebūs viegla, tā uzskata Griņus kolēģis Starptautisko attiecību un politisko zinātņu institūtā, politikas zinātņu asociētais profesors Mažvids Jastramsks (Mažvydas Jastramskis).
«Kopumā raugoties, viņas nonākšanai TS-LKD saraksta pirmajā pozīcijā vajadzētu partijai dot politiskās dividendes, taču ir iespējamas arī šī lēmuma ēnas puses,» analizē Jastramsks. «Sāksim ar plusiem. Cīņā par vēlētāju balsīm Šimonītes pievienošanās pastiprina TS-LKD pozīcijas pret Liberālo kustību un Brīvības partiju. Ideoloģiski viņas kandidatūra ir piemēroti jauniešu vecuma liberāli noskaņotiem vēlētājiem, kur pamazām pieaug. Viņa atbalsta viendzimuma partnerattiecības un ir paudusi atbalstu marihuānas legalizācijai medicīniskā nolūkā,» sacīja asociētais profesors.
Jastramsks tomēr brīdina, ka, pievilinādami liberāli noskaņotus vēlētājus, TS-LKD var aizcirst Seima durvis iepriekš minētajām liberālajām partijām. «Tās nespēs pārvarēt piecu procentu barjeru,» uzskata analītiķis. «Attiecīgi konservatīvajiem nāksies meklēt koalīcijas partnerus starp Darba partiju, Zemnieku un zaļo savienību un sociāldemokrātiem,» prognozē Jastramsks.
Viņa secinājums ir, ka, piesaistot Šimonīti, Lietuvas konservatīvie raida signālu, ka izvēlas liberālāku partijas attīstības ceļu nekā līdz šim. Jastramska vērtējumā par partijas mērķauditoriju ir nu kļuvuši jauni cilvēki, kuriem ir tendence būt sociāli liberāliem un progresīviem.