Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuva šonedēļ atzīmēja 30.gadadienu kopš neatkarības atjaunošanas. Sabiedriskās domas aptauja liecina, ka ar trīs desmitgadēs sasniegto apmierināti ir 58,1% lietuviešu, bet 28,4% ir pretējās domās. Lūdzām pētījumu centra Vilmorus veiktās aptaujas rezultātus komentēt ekonomistam, eksministram, vēsturniekam un citiem ekspertiem.
Lietuvu nepamet sociālā izstumtība
«Tas nenozīmē, ka otrā iedzīvotāju grupa izjūt nostaļģiju pēc Padomju laikiem. Viņi ir neapmierināti ar ekonomiskiem apstākļiem, kādos atrodas. Diezgan augsti ir sociālās atstumtības rādītāji, un tas ir satraucoši,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN saka lietuviešu ekonomists un Viļņas Rūpniecības un uzņēmējdarbības asociācijas priekšsēdētājs Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas).
Vērtēdama aptaujas rezultātus, socioloģe Rūta Žiļukaite (Rūta Žiliukaitė) savukārt skaidro, ka starp visneapmierinātākām Lietuvas sabiedrības grupām ir pensionāri, strādnieki, mazu algu saņēmēji un mazizglītoti cilvēki. Lietuvā ir nosacīti augsta sociālā atstumtība, un tā sadala tautu ieguvējos un zaudētājos. Tikmēr vēstnieks Laimons Talats-Kelpša (Laimonas Talat- Kelpša) uzskata, ka daļā Lietuvas sabiedrības joprojām ir jūtamas sekas, ko atstājusi Padomju režīma radīta psiholoģiska trauma, kas tiek nodota tālāk, no paaudzes paaudzei. «Varbūt Lietuva ir sirgst, un slimības nosaukums nav koronavīruss. Varbūt mums vajadzētu paraudzīties uz mūsu kolektīvās depresijas cēloņiem šajā sarežģītajā vēsturē, kāda tā mums ir,» aptauju komentē vēstnieks.
Padomju mantojums vēl nav izdzēsts
Kā aptaujas rezultātus uztver citas sabiedrībā zināmas personības un domātāji? Vai, viņuprāt, rezultāti ir skaļi jācildina vai arī rada satraukumu? Lūk, dažādi viedokļi.
«Es domāju, ka labākus skaitļus par tiem, kādi tika saņemti, mēs īsti nevaram gaidīt. Ir pašsaprotami, ka vieni cilvēki par neatkarības gadiem ir priecīgāki, kamēr citi – ne tik priecīgi. Neaizmirsīsim, ka joprojām dzīvi ir daļa Padomju funkcionāru, kur padomju gados bija «zirgā». Viņi vēl ir tepat, un vēl jo vēl jo vairāk – viņi nodod Padomju atmiņas, šķietamos sistēmas sasniegumus saviem bērniem un mazbērniem. Tomēr daudzi no pieminētajiem 28% ir cilvēki, kuri ir sociāli atstumti. No šāda skatu punkta raugoties, sociālā atstumtība ir satraucoša, un tā ir viena no lielākajām problēmām, ar ko Lietuva saskaras,» saka vēsturnieks un Lietuvas Seima deputāts Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas). Jautāts, kura brīvības sastāvdaļa viņam, personīgi, šķiet visvērtīgākā, politiķis atbild, ka viņam dārgākā ir iespēja izvēlēties.
Vai Viļņā dzīvo labāk nekā Parīzē?
Ekonomists Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas) norāda, ka ekonomiskās attīstības ziņā, Lietuvu var sadalīt divās daļās: «Viena ir Viļņa, un otra ir viss pārējais. Viļņā dzīvojošo ienākumi un pirktspēja ir līdzvērtīga 125% no Rietumeiropas vidējā iekšszemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Tāpēc statistiski Viļņas iedzīvotājs dzīvo labāk nekā statistiskais parīzietis vai soms Helsinkos,» sarunā ar BNN lēš Besagirsks. «Tomēr mūsu reģioni ekonomiski atpaliek, tāpēc arī sociālā atstumtība patiesībā ir diezgan krasa. Vairumam dzīve brīvajā Lietuvā ir uzlabojusies, taču tie, kuri pēdējos 30 gados savā dzīvē redzējuši maz taustāmu rezultātu, jūtas pamesti. Un viņi sliecas uzskatīt, ka Padomju laikos dzīvoja labāk».
«Tad» un «tagad» nav īsti salīdzināmi, uzsver ekonomists. «Cik daudzi no mums Padomju laikos sapņoja braukt ar jaunām Rietumu mašīnām? Cik daudzi no mums tajos gados ceļoja uz Rietumiem? Šīs lietas vienkārši nav salīdzināmas,» skaidro Besagirsks.
Jautāts par lielākajiem izaicinājumiem, ar kādiem sastopas Lietuva, viņš teic, ka no uzņēmējdarbības viedokļa lielāko risku rada nekompetenta pārvaldība. «Daudzās citās valstīs pārvaldība ir kompetenta un efektīva, taču uzņēmējdarbība ir vāja. Šeit, Lietuvā mums spēcīgi uzņēmumi, bet vājas iestādes. Pārvaldība tāpēc noteikti ir mūsu vājākais posms,» saka Besagirsks.
«Vaidošo sabiedrību» fenomens
Lūgumam izteikt viedokli par Vilmorus aptaujas skaitļiem atsaucās arī bijušais Lietuvas ārlietu ministrs, arī ekonomists Povils Gilis (Povilas Gylys). Viņu nepārsteidz aptaujas rezultāti. «Lai arī kur mēs raudzītos, iespējams, visur mēs redzam parādību, ko daudzi sociologi sauc par «vaidošu sabiedrību». Vai tā būtu Austrija, Francija vai Lietuva. Citiem vārdiem, vienmēr un visur cilvēki ar kaut ko nav mierā. Tomēr es tāpat, kā daudzi citi, uzskatu, ka aizvadītajos 30 gados mēs būtu varējuši sasniegt vairāk, ja būtu vienojušies par kopīgu virzību daudzos jautājumos. Ir skumji, ka bieži vien no iespējas paveikt vairāk un labāk, mūs ir atturējuši sīki strīdi un ķīviņi,» saka Gilis. «Par tiem 28% es nedomāju, ka cilvēki izjūt lielu nostaļģiju pēc pagātnes, lai arī dažas lietas, kā, piemēram, bezmaksas izglītība, tad bija labas visiem».
Jautāts par neatkarīgās Lietuvas lielākajiem izaicinājumiem, Gilis, kurš ir pētnieks Viļņas Universitātē, uzsver, ka lielāko risku rada emigrācija. «Par to nešaubos,» saka Gilis.
«Man bažas rada arī mūsu valsts psiholoģiskā labklājība. Diemžēl individuālisms un hedonisms ir iespiedies katrā mūsu sabiedrības slānī. Tas nepārsteidz, ka vairums Rietumu domātāju runā par kopējā labuma traģēdiju. Ar to saskaras ne tikai Lietuva, bet arī visas mūsdienu sabiedrības. Mēs lādējamies par mūsu Padomju pagātni, bet mēs esam metušies pretējā galējībā – neprātīgā liberālismā, kas iesūcas mūsu politikā, medijos un sabiedriskajā dzīvē. Mēs aizmirstam, kas padara mūs par lietuviešiem un par nāciju,» aizdomāties rosina bijušais ārlietu ministrs.
Neatkarības deklarācijas parakstītājs satraukts par divām jomām
Audrjus Butkevičs (Audrius Butkevičius), kurš pirms 30 gadiem parakstīja 11.marta Lietuvas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, sarunā ar portālu BNN nepiekrīt tam, kā lietas tiek darītas valsts drošības un aizsardzības jomā. «Tas, ko es redzu notiekam, vienkārši ir imitācija, nevis rīcība. Lai arī par mūsu aizsardzības lietām tiek daudz runāts, es neesmu drošs, ka mūsu sabiedrotie tūliņ rīkosies, lai pildītu NATO piekto pantu par kopēju aizsardzību un bez kavēšanās nāks palīgā. Baidos, ka mūsu bruņotie spēki vēl nav gatavi pienācīgi izturēt agresora uzbrukumu,» uzsver Butkevičs.
«Otra joma, par kuru esmu satraukts, ir ekoloģija. Diemžēl, kamēr pie varas ir Zemnieku un zaļo savienība, ir pastiprinājusies mežu izciršana, ko vada daži lieli Skandināvijas valstu uzņēmumi, atstājot bez kokiem lielas mežu platības,» teic vēsturiskā Lietuvas neatkarības dokumenta parakstītājs.