Ministru kabinets otrdien, 17.martā, apstiprinājis Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu Par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu, informē Aizsardzības ministrijas (AM) preses dienestā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) komentējot visaptverošo aizsardzības ieviešanu norāda, ka nepieciešams noteikt minimālo kritisko pakalpojumu grozu kā arī jānosaka par pienākumu to nodrošināt iedzīvotājiem jebkurā situācijā. COVID-19 izraisītā globālā krīze izceļot virkni problēmjautājumiem, kā arī sniedzot iespēju izdarīt secinājumus saistībā ar kritiskajiem pakalpojumiem un turpmākajām darbībām dažādu krīžu pārvarēšanai. Tādēļ, pēc Pabrika domām, Aizsardzības ministrijai esot būtiski nodrošināt kritiskos pakalpojumus dažāda veida potenciālās krīzes situācijās.
Viņš arī norāda uz COVID-19 krīzi kā apliecinājumu nepieciešamībai pēc visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas, jo krīzes risināšanai nepieciešama visas Latvijas valsts sabiedrības iesaiste. Komentējot tās ieviešanas sākumu, ministrs norāda, ka 2019.gadā Aizsardzības ministrija rīkoja krīzes vadības mācības nozaru ministrijām, kurās tika secināts, ka ministrijām jāizstrādā vai jāpilnveido trauksmes un krīzes plāni.
Mācībās secināts, ka šāda veida mācības ministrijām, to padotības iestādēm un nozaru komersantiem jāorganizē ik gadu.
Lasiet arī: Saslimšana ar COVID-19 apstiprināta Piņķu bērnudārzā; Latvijā kopā 60 inficētie
Kā, piemēram, 2019.gada rudenī notikušajās valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācībās Kristaps Aizsardzības ministrija pirmo reizi iesaistīja komersantus.
Uzņēmumu dalība mācībās ļāva izdarīt secinājumus par kritisko pakalpojumu nodrošināšanu krīzes situācijā, izstrādājot nepieciešamos grozījumus likumos.
Pamatojoties uz mācību Kristaps iepriekšējo gadu secinājumiem, Aizsardzības ministrija pērn izstrādāja grozījumus Mobilizācijas likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli. kuru mērķis ir sekmēt sabiedrības gatavību un noturību krīzes situācijās.
Tāpat 2019.gadā Saeima pieņēma Nacionālās drošības koncepciju, kurā uzsvērta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, lai pilnveidotu Latvijas nacionālās atturēšanas spējas, kā arī veidotu sabiedrības noturību pret iespējamajām krīzēm, valsts institūcijām savstarpēji sadarbojoties.
2019.gadā Aizsardzības ministrija arī turpināja ieviest valsts aizsardzības mācību skolās – 2019./2020.mācību gadā šo mācību priekšmetu apguva vairāk nekā 1 000 skolēnu 54 Latvijas skolās, stāsta ministrijā.