Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī un lai neapturētu ikdienas darbības vīrusa COVID-19 izplatības dēļ, Latvijas hipotēka ievieš pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, ļaujot klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas, informē Latvijas hipotēka pārstāve Diāna Āboltiņa.
Āboltiņa norāda, ka šobrīd darījumu veidu izvēlas un nosaka klients, un darījuma līguma slēgšana var notikt gan klātienē, gan attālināti. Nemainīgā līgumu saņemšana vai nodošana notiks ar kurjera palīdzību, taču nepieciešamības gadījumā notārs būs pieejams arī klātienē.
Komentējot attālināto kreditēšanu, Latvijas hipotēka līdzīpašnieks Ņikita Gončars norāda, ka banka nedrīkst atpalikt un kavēt ekonomisko procesu attīstību, tādēļ tiks turpināts ierastais darbs, tikai citā formātā. Attiecībā uz grūtībām, kas rodas COVID-19 rezultātā, Gončars norāda, ka bankai jāreaģē uz mainīgajiem apstākļiem, tādēļ, ja klientu darbību ar maksājumiem skars COVID-19 vīrusa izraisītās problēmas, banka tiem sniegs kredītbrīvdienas.
Āboltiņa arī norāda, ka slēdzot attālinātas kreditēšanas darījumus, ir jāņem vērā gan tehniskās, gan tiesiskās prasības. Tehniskās prasības nosaka, ka klientiem, kuri vēlas izmantot e-pakalpojumus, ir jābūt aktīvam e-parakstam, datoram ar interneta pieslēgumu un video kameru. Video materiāli glabājas zvērinātu notāru padomes datubāzē, un šaubu gadījumā video materiāli tiek pārbaudīti. Galvenā atšķirība esot ierobežojumos – uz privātā kārtā noslēgtā līguma pamata notārs nav tiesīgs taisīt notariālo aktu. Savukārt tiesiskās prasības nosaka, ka visas darbības tiek noformētas notariālā akta formā (zvērināts notārs pārbauda gribu).
Lasiet arī: Baltijā bankas par mājokļu kredītiem prasa vairāk nekā Somijā, Zviedrijā
Slēdzot darījumu, līguma juridiskais spēks ir notariālais akts, kas ir neapstrīdams dokuments. Riski šajā gadījumā neesot, jo personas dati tiek pārbaudīti, personas griba tiek noskaidrota, stāsta Āboltiņa. Viņa piebilst, ka dažādu darījumu popularitāte, izmantojot e-parakstu valstī arvien pieaug, un, kā liecinot dati, kopumā 2019.gadā dokumentu parakstīšanai e-paraksts lietots vairāk nekā 7.1 miljonu reižu, kas ir par nepilnu miljonu reižu vairāk nekā gadu iepriekš.