Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?
Jaunas normas pašizolēto izsekošanai
Lietuva, šķiet, uz brīdi piever acis uz cilvēktiesībām un pieņem stingrākas normas, lai piespiestu cilvēkus pildīt valdības rīkojumus. Seims aizvadītajā otrdienā, 31.martā, apsprieda tiesību akta projektu, kas paredz atļaut valsts iestādēm izsekot tos cilvēkus, kuriem noteikta pašizolācija un karantīna.
«Tiesību akta projekts ir atbilde uz COVID-19 straujo izplatību un ar to saistītiem apdraudējumiem,» tā iecerētās normas pieteica Lietuvas satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs (Jaroslav Narkevič), un piemetināja, ka ir nepieciešams pārliecināties, ka cilvēki karantīnas laikā ievēro pašizolācijas noteikumus.
Lasiet arī: Koronavīrusa inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 458, Lietuvā – 649, Igaunijā – 858
Atsevišķi opozīcijas deputāti tomēr brīdināja, ka ar grozījumiem tiktu sagatavota augsne plašai sabiedrības novērošanai un tiktu rupji pārkāptas cilvēktiesības.
Deputāti bija apņēmušies normas apstiprināt steidzamības kārtībā jau otrdien, tomēr nolēma atlikt balsojumu uz vēlāku laiku aprīļa sākumā.
Izšķiroša loma mobilo sakaru operatoriem
Piedāvātie grozījumi paredz, ka publisko elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem tiktu ieviests pienākums bez maksas sniegt datus par to cilvēku kustību, kuru pārvietošanās ir ierobežota valsts līmeņa ārkārtas situācijas, karantīnas vai kara laikā.
Dati būtu jāsniedz «tūlītēji pēc pamatota rakstiska vai elektroniski sagatavota lūguma saņemšanas». Sniegt datus par atrašanās vietu un datu apmaiņu būtu jāizbeidz un dati būtu jāiznīcina, kolīdz tiek atcelta ārkārtas situācija, karantīna vai kara stāvoklis, tā paredz tiesību akta projekts.
«Normu mērķis ir nodrošināt sabiedrības drošību izņēmuma situācijās, kad mums vajadzīgs iedarbīgi regulēt radušos apdraudējumu un novērot faktisko atrašanās vietu cilvēkiem, kuru kustība ir ierobežota un tā nodrošināt to esošo pašizolācijas noteikumu izpildi, kuri ir ieviesti karantīnas apstākļos,» skaidroja Lietuvas satiksmes ministrs.
Oponenti nopeļ priekšlikumus
Seima neatkarīgais deputāts Andrjus Mazuronis (Andrius Mazuronis) savukārt oponēja, ka piedāvātie grozījumi nav «nekas cits kā plaša mēroga izlūkošana bez jebkādām sankcijām, bez jebkādiem noziedzīgiem nodarījumiem un pilnīga jaukšanās cilvēku tiesībās uz privāto dzīvi». «Tā vietā, lai lietotu skalpeli, valdošā koalīcija lieto cirvi», rezumēja deputāts.
Pret iecerētajām normām sevišķi asi izteicās liberāļu deputāti, kuri apgalvoja, ka šādi tiks pārcirsti visi demokrātiskas valsts principi.
«Tiesa, ka šī ir ārkārtēja rakstura situācija, tomēr pasākumi, ko piemēro valdošā koalīcija, ir pārmērīgi. Pieņemšanas gadījumā pasākumi līdzināsies atombumbas uzmešanai uz mūsu pilsoņu privātās telpas,» tā ziņu portālam BNN norādīja Seima deputāts no liberālā spārna, Simons Gentvils (Simonas Gentvilas).
Narkevičs, kurš satiksmes ministra postenim nominēts no Poļu vēlēšanu akcijas, saņemto kritiku noraida.
«Es tiešām nevaru piekrist tam, ko viņi saka. Es uzskatu, ka, aizvadot trešo karantīnas nedēļu, mums ir tiesības sekot līdzi, kā personas, kuras ir inficētas ar koronavīrusu izpilda noteikumus. Vadoties pēc liberāļu loģikas un ļaujot cilvēkiem būt apzinīgiem, pandēmijas skaitļi turpinātu nekontrolēti augt,» pamatoja ministrs. Virkne citu deputātu, lai arī pauda izpratni par COVID-19 lietas steidzamību, brīdināja, ka likumu izpratnē pielīdzināt karantīnu kara stāvoklim ir nesamērīgi. Arī šo argumentu centās atspēkot Narkevičs, kurš atkārtoja, ka esošajā ārkārtas stāvoklī ir vajadzīgi šādi izņēmuma pasākumi.
Stingrāki sodi karantīnas pārkāpējiem
Atšķirībā no viedokļu dažādības viedtālruņu un to īpašnieku izsekošanā Seims parādīja lielu vienprātību, kad pieņēma stingrākus sodus karantīnas pārkāpējiem. Tieslietu ministrs Elvins Jankevičs (Elvinas Jankevičius), kurš nāca klajā ar attiecīgiem likuma grozījumiem, prognozēja, ka neapzinīgos no epidemiologu prasīto drošības pasākumu pārkāpšanas atturēs nopietnāka administratīvā un kriminālatbildība.
Turpmāk Lietuvā naudassodi par karantīnas noteikumu pārkāpšanu būs robežās no 500 līdz 1 500 eiro privātpersonām un no 1 500 līdz 6 000 eiro uzņēmumiem.
Policijai tiks dotas tiesības uzlikt naudassodus. Līdz šim privātpersonas varēja sodīt ar summu līdz 140 eiro, un uzņēmumus – ar summu līdz 600 eiro, turklāt naudassodus varēja piespriest tikai sabiedriskās veselības speciālisti.
Lietuvas valdība arī nāca klajā ar priekšlikumu palielināt maksimālo cietumsodu no trīs līdz pieciem gadiem, personām, kuras, neievērojot noteikumus, izraisa slimības izplatīšanos vai uzliesmojumu. Šo priekšlikumu likumdevēji noraidīja. Esošais regulējums neparedz brīvības atņemšanu šādiem pārkāpējiem, ja vien netiek pierādīts, ka viņi izraisījuši slimības izplatīšanos. Esošā likuma anotācijā teikts, ka šāda nodarījuma gadījumā personu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam.
«Mūsu mērķis nav sodīt. Mūsu mērķis ir pasargāt sabiedrību no cilvēkiem, kur ar neapdomīgu, bīstamu un nelikumīgu rīcību apdraud sabiedrības veselību,» tā likumdevējiem sacīja Jankevičs.
Viņš arī uzsvēra, ka nopietnāka atbildība tiks piemērota tikai ārkārtas situācijas laikā.
Politologi jaunumus uztver žēlīgi
Lietuvas politikas vērotāji kopumā izturas labdabīgi pret nopietnāku atbildību ārkārtas situācijas laikā.
«Uzskatu, ka katru tiesību aktu var lietot gan par labu pilsoņu drošībai, gan tai par sliktu. Noziedznieka rokās arī šķēres var kļūt par nozieguma ieroci. Tas pats ir ar likumiem,» portālam BNN sacīja Vītauta Lielā Universitātes profesors Laurs Bielins (Lauras Bielinis).
Viņaprāt, ārkārtas situācijās zināmi rīki ir krietni vien iedarbīgāki par šķērēm.
«Neuzskatu, ka ir adekvāti Seima pieņemtos mērus pielīdzināt Padomju metodēm. Šajā konkrētajā situācijā valsts ir tiesīga ieviest pasākumus, lai novērstu pandēmijas izplatību un piespiestu pilsoņus pakļauties noteikumiem,» akcentēja Bielins.
Politologs, kurš bieži saskata iemeslu nopelt valdības lēmumus, šoreiz izsakās atzinīgi. «Vienīgajam centram, kas atbild par pandēmijas savaldīšanu, nešaubīgi ir jābūt valdībai, tāpēc tai ir jādod papildu rīki, ko tā prasa. Es tiešām nedomāju, ka stiprinot valdību, mēs graujam kādus demokrātiskus principus vai pārkāpjam Konstitūciju,» secināja profesors.