Lins Jegelvičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.
Vīrusa situācija Lietuvā
Ceturtdienas, 8.aprīļa, rītā Lietuvā mirušo skaits vīrusa izraisīto komplikāciju dēļ ir sasniedzis 15, taču izveseļojušies ir astoņi. Tāpat zināms, ka Lietuvā saslimuši vairāk nekā 100 mediķi. Valstī kopumā saslimšana ar COVID-19 apstiprināta 912 cilvēkiem.
Skvernelis zem mediķu un uzņēmēju spiediena
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) solījis pēc Lieldienām mīkstināt karantīnas ierobežojumus un atļaut maziem uzņēmumiem atgriezties pie darba, ievērojot drošības pasākumus. Pret šo ieceri iestājas vadošas veselības aprūpes amatpersonas, kuras uzskata, ka šāds solis būtu pāragrs un var izraisīt vīrusa izplatības otro vilni.
«Lietuvā koronavīrusa epidēmija vēl nav sasniegusi augstāko punktu, un smago saslimšanas un nāves gadījumu skaits pieaugs,»
tā pirmdien, 6.aprīlī, preses pārstāvjiem sacīja valsts galvenā epidemioloģe Loreta Ašokliene (Loreta Ašoklienė).
Vairāki vadoši uzņēmēji turpretim brīdina, ka jo ilgāka valstī būs karantīna, jo smagākas sekas cietīs ekonomika. «Ir saprotams, ka pirmais, ko mēs risinām ir pandēmijas apturēšana, tomēr mums ir jādomā, kas mūs sagaida pēc tam, kad karantīnas ierobežojumi tiks atcelti. Vairākas nozares ir cietušas smagi, un atgūšanās var prasīt mēnešiem ilgu laiku,» tā ziņu portālam BNN sacīja Lietuvas Uzņēmumu konfederācijas priekšsēdētājs Valds Sutks (Valdas Sutkus).
Uzņēmēji satraukti par karantīnas ietekmi
Organizācijas priekšsēdētājs ir ievērojis, ka Lietuvas kaimiņvalsts Latvija ir reaģējusi uz COVID-19 krīzi ātrāk nekā Skverneļa valdība. «Latvija pieņēma savu COVID-19 finanšu palīdzības programmu 20.martā. Lietuva to izdarīja mazliet vēlāk. Latvija ir paredzējusi vienu miljardu eiro ekonomisko seku mazināšanai, bet Lietuvas divi miljardi eiro, kas paredzēti šim nolūkam tiks sadalīti pa daudz vairāk uzņēmumiem,» salīdzināja Valds Sutks.
Lietuvas Rūpniecības konfederācijas priekšsēdētājs Roberts Dargis (Robertas Dargis) arī brīdina, ka ilgai karantīnai būs tālejošs iespaids uz tautsaimniecību. «Uzskatu, ka tad, kad beigsies karantīna, zināmu veidu uzņēmumi, kā, piemēram, skaistumkopšanas saloni, frizētavas, mazi veikali un ēdināšanas iestādes jau varēs atsākt darbu. Visvairāk ir cietis pakalpojumu sektors, un mums ir jādomā, kā atvieglot viņu situāciju patlaban,» skaidroja Dargis.
Lieldienas būs izšķirošs laiks
Izskatās, ka pēc Lieldienām dažiem maziem uzņēmumiem tiks atļauts atsākt saimniecisko darbību, ja tie ievēros nosacījumu nodrošināt pienācīgus epidemioloģiskās aizsardzības pasākumus.
«Visdrīzāk, mēs mīkstināsim ierobežojumus atsevišķiem maziem uzņēmumiem un noteiksim ļoti skaidras aizsardzības prasības. Piemēram, ja veikalā var ieiet no ielas, tad ieiet varēs konkrēts skaits cilvēku. Pārdevējiem būs jāvalkā aizsargaprīkojums, un pārdevēji nedrīkstēs būt [COVID-19] riska grupu pārstāvji. Viņiem vajadzēs būt nodrošinātiem ar dezinfekcijas līdzekļiem, un veikalā būs jānodrošina, ka tiek kontrolēta pircēju ienākšana un iziešana. Ar šādiem noteikumiem mazie uzņēmumi varēs tikt atvērti,» tā Lietuvas premjerministra teiktais šonedēļ citēts medijos.
Kopumā ap 35 000 uzņēmumu ir vērsušies Lietuvas Valsts Ieņēmumu dienestā un Sociālās apdrošināšanas fondā (SODRA), lai informētu, ka saimnieciskajā darbībā ir saskārušies ar grūtībām, kas saistītas ar COVID-19 izplatību.
Pieņemot, ka gaidāmajā Lieldienu nedēļas nogalē daudz lietuviešu varētu gribēt doties ārpus dzīvesvietas, Sauļus Skvernelis atgādināja, ka brīvdienas nedod lietuviešiem pamatu neievērot rīkojumu, kas prasa palikt mājās. Valdības vadītājs arī norādīja, ka policijai ir dots rīkojums vērsties pret visiem karantīnas noteikumu pārkāpumiem. Noteikumi paredz, ka publiskā vietā kopā var atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem, ja vien tie nav vienas ģimenes locekļi.
Skvernelis atkārtoti mudināja lietuviešus nedoties ciemos pie radiniekiem, jo sevišķi pie vecvecākiem. Tas tādēļ, ka seniori tiek uzskatīti par uzņēmīgākiem pret COVID-19, un Lietuvas premjerministrs uzskata, ka gaidāmās Lieldienu nedēļas nogale būs izšķiroši svarīga, lai valstī vērstu lietas uz labu.
«Šī nogale būs izšķiroša. Ja mēs, kā valsts un nācija, parādīsim briedumu un izturēsim šo nedēļas nogali, tad analītiķu aplēses ļauj mums sacīt, ka būsim stabilizējuši situāciju.
Ir svarīgi izvairīties no uzliesmojuma,» sacīja Skvernelis.
Ierobežos iekļūšanu pilsētās
Lietuvas valdība šonedēļ plāno ierobežot iebraukšanu lielās uz mazās pilsētās, lai nepieļautu koronavīrusa izplatīšanos. Būs arī izņēmumi. Tie attieksies uz personām, kuras pārvietojas, lai apmeklētu radinieku bēres, uz pārvietošanos nopietnas slimības vai negadījumu dēļ vai uz personām, kuras dodas veikt neatliekamus darba pienākumus vai sniegt medicīnisko palīdzību.
«Ja nedēļas nogalē mums būs uzliesmojums, tas nozīmēs, ka būs vajadzīgas aptuveni desmit dienas, lai šo uzliesmojumu savaldītu, un tad vēl desmit līdz 12 dienas [situācijas] stabilizācijai. Būsim pacietīgi, aizvadīsim šo nedēļas nogali, būs papildu pasākumi, taču pēc tam varēsim runāt par mūsu sabiedriskās kārtības noteikumu mīkstināšanu,» uzsvēra premjerministrs.
Lietuvas valdība ieviesa valstī vispārēju karantīnu 16.martā.
Uzstājoties ar uzrunu pēc Skverneļa, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) arī pauda atbalstu karantīnas pagarināšanai. «Ir svarīgi nepieļaut fatālu kļūdu, kāda būtu ekonomikas ierobežojumu atcelšana, pirms situācija to pieļauj,» sacīja Nausēda. «Pat tad, ja pēc Lieldienām mēs nolemsim atvieglot karantīnas ierobežojumus, mums tas būs jādara selektīvi, atkarībā no bīstamības.»
Lietuvas prezidents arī sacīja, ka ir pāragri atvērt robežas ar ES dalībvalstīm.
Vadošo amatpersonu teiktajam piekrita veselības ministrs Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga). Viņš aicinājis iedzīvotājus neļauties vilinājumam apciemot radiniekus, vecākus un vecvecākus. «Mēs stingri aicinām to nedarīt,» ministrs sacīja preses konferencē pirmdien, 6.aprīlī. Līdz šim Lietuva «ir ar situāciju tikusi galā relatīvi labi», sacīja Verīga, norādot uz jaunu saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu, kāds ir novērots Itālijā un Spānijā.
Kontrolēs pirmās nepieciešamības preču cenas
Lietuvas ekonomisti ir aplēsuši, ka katra karantīnas nedēļa samazina valsts iekšzemes kopproduktu par 0,5%, paziņojis Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka (Vilius Šapoka).
Pēc viņa teiktā, ja koronavīrusa izplatība Lietuvā un Eiropas Savienībā tiks apturēta gada pirmajā pusē, tad Lietuvas ekonomika saruks par vienciparu skaitli, taču ja ne, tad procentuālais kritums būs mērāms divciparu skaitļiem.
Būtiski, ka šonedēļ Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna.
Pagaidām nav zināms, vai grozījumi stāsies spēkā, jo par to apstiprināšanu vēl lems Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš, būdams ekonomists ar ilggadēju pieredzi, ir kritizējis valdības virzīto ieceri par iejaukšanos brīvā tirgus ekonomikā.
Ieceri ir nopēlusi arī Lietuvas Banka un Lietuvas Konkurences padome.