Ikviens no mums kaut reizi ir nodomājis, cik ļoti paveicies attīstīto Eiropas valstu pensionāriem – viņiem ir labas pensijas, viņi var atļauties ceļot un valsts par viņiem rūpējas. Tiesa, tikai retais no mums izprot, ka patiesībā tas ir pašu pensionāru nopelns, kamēr viņi bija darbspējīgā vecumā, norāda ERGO valdes loceklis Baltijā Deniss Sazonovs.
Valsts nopelns drīzāk ir tas, ka sabiedrībā ir izdevies izkopt tālredzīgu domāšanu, kas paredz šodien veikt investīcijas nākotnei, biznesa ziņu portālam BNN.LV uzsver Sazonovs.
Viņš piebilst, ka Vācija ir tikai viens no piemēriem, kur veselība un dzīves kvalitāte, nevis manta, ir prioritāte, un līdzīga vērtību skala ir arī Skandināvijā un attīstītajās ES valstīs. Turpretī Latvijā sabiedrības vērtību skalā pārliecinoši prioritāra loma ir mantiskām vērtībām, nevis rūpēm par veselību, dzīvību un nodrošinājumu nākotnei.
Viņaprāt, uzskatāmu ieskatu Latvijas sabiedrības vērtību skalā sniedz dati par apdrošināšanu Latvijā, kur dzīvības apdrošināšanā parakstītās prēmijas veido tikai apmēram piekto daļu no visām parakstītajām prēmijām. Pārējo – lielāko parakstīto prēmiju apjomu veido nedzīvības apdrošināšana (transporta apdrošināšana, īpašuma apdrošināšana, u.c.).
Iedzīvotāji apdrošina kustamo un nekustamo īpašumu, baidoties to pazaudēt, bet nedomā par pašu galveno – savu un ģimenes locekļu veselību, dzīvību un nākotni. Turpretī, piemēram, Eiropas Savienības kopējos apdrošināšanas rādītājos redzama cita aina: dzīvības apdrošināšana sasniedz 60% no visām parakstītajām prēmijām, bet nedzīvības – 40%. Turklāt Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā un citās attīstītajās ES valstīs, dzīvības apdrošināšana kopā ar veselības apdrošināšanu veido vairāk nekā 70% no visām apdrošināšanas prēmijām.Kaut arī pieprasījumu pēc transportlīdzekļu un īpašuma apdrošināšanas Latvijā lielā mērā ietekmējuši noteikumi kredītsaistību izpildei, jāatzīmē, ka šāda tendence valstī ir ilggadēja un īpaši izplatīta jauniešu vidū. Un tieši ekonomiskā krīze un prognozētais pensiju sistēmas krahs ir mācību stunda, kas cilvēkiem liek arvien vairāk domāt par uzkrājumu veidošanu, uzsver Sazonovs.
Kopējās situācijas valstī izvērtējums un dažādu pētījumu rezultāti liecina, ka lielai daļai sabiedrības nav izpratnes par pensiju sistēmu, uzkrājumiem, dzīvības apdrošināšanu, kas paredzēta kā iespēja pašam būt noteicējam par savas dzīves kvalitāti, norāda Sazonovs, komentējot plašsaziņas līdzekļos pēdējā laikā plaši izskanējušās bažas, ka nākotnes pensionāri pensijas varētu arī nesaņemt un lielāka nozīme būs tieši pašu dzīves laikā veidotajiem uzkrājumiem.
Varam secināt, ka izšķirošais faktors ir nevis ienākumu līmenis vai produkta cena, bet – galvenokārt domāšana, kas nav orientēta uz nākotni, teic Sazonovs.
Pēc viņa domām, situāciju, kad cilvēks sevi nostāda aiz viņam piederošām mantiskām vērtībām, lielā mērā veicinājušas vērienīgās kredītsaistības, ko cilvēki pēdējo gadu laikā uzņēmušies. Ir mākslīgi radīta milzīga atbildība par tajā laikā pārvērtētajiem īpašumiem, vienlaicīgi samazinot iespējas ar atbildību izturēties pret sevi pašu – jo liela daļa iedzīvotāju finanšu resursu tiek veltīti mantas ieguvei un sargāšanai. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka tā kopumā ir mūsu tautas mentalitāte un domāšanas veids – koncentrēšanās uz šodienu, apzināti aizmirstot par rītdienu, tā Sazonovs.
Shodienas attiistiito valstu pensionaari ir pilniigi atbildiigi par shiibriizha pasaules sociaalajaam un ekonomiskajaam probleemaam. Vinji iemaaciijaas lieliski dziivot uz paraada un nemaz nemeegjinaat tos atdot. Visu probleemu risinaashana ir novelta uz vinju beernu un beernu beernu pleciem, turklaat neviens nezin, ar ko tas beigsies.
Raadiit to kaa paraugu citiem ir diezgan muljkjiigi. Pedeejos 50 – 60 gadus eksisteejoshaa sisteema ir pilniibaa paraadiijusi savu mazspeeju. Turpinaat pierunaat paareejos uz taadaam pashaam bleenjaam, ir mazaakais, bezatbildiigi. Taa pensiju sisteema balstaas uz vairaakiem burbuljiem. Pietiek, ja tikai viens no tiem neizturees, un sagruus visa sisteema.
tā jau ir, krāt neko negribam, tā vietā algu iztērējam līdz pēdējam santīmam, bet pēc ta čīkstam, ka vecumdienās jāmirst badā
nu redzēsim, kuri nākotnē būs lielāki ieguvēji – domāju, noteikti, tie, kuri jau tagad krāj
Šodiena Latvijas pensionāru lielākā daļa, kuri imitēja darbu Padomju Latvijā un dagad brēc par savu “godīgi” nopelnīto pensiju ir laba augsne lembja un sc partijām, kuri lieliski manipulē ar šo padumjiski domājošo daļu- mnje pologajetsja-madmax ir tam pierādījums