Karantīnas ierobežojumu ieviešana šopavasar 11 Eiropas valstīs no nāves pasargāja vairāk nekā trīs miljonus iedzīvotāju, pētījumā secinājuši britu pētnieki, ziņo raidorganizācija BBC.
Pētījums Ietekmes aplēses nefarmaceitiskai cīņai pret COVID-19 Eiropā pirmdien, 8.jūnijā, publicēts žurnālā Nature.
Londonas Impēriskās Koledžas pētnieku grupa tajā analizējusi, kāda ietekme bijusi karantīnas un mazāk stingru ierobežojumi ieviešanai laika posmā no pandēmijas sākuma līdz maija sākumam Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Norvēģijā, Spānijā, Šveicē, Lielbritānijā un Zviedrijā.
Pētījumā aplēsts, ka, ja iedzīvotājiem būtu ļauts brīvi pārvietoties un uzņēmumiem – darboties, tad līdz maija sākumam šajās valstīs COVID-19 kopā būtu laupījis 3,2 miljonus dzīvību. Tā vietā nāves gadījumu bijis ap 130 000.
Raugoties nākotnē, pētnieki arī brīdinājuši, ka ar jauno koronavīrusu minētajās valstīs līdz šim inficējušies tikai maza daļa cilvēku, turklāt eiropieši joprojām «ir tikai pandēmijas sākumposmā», vēsta BBC.